Kā ārvalstniekam uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā — pilnīgs ceļvedis 2026
Latvija 2026. gadā ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajiem ES pieturas punktiem starptautiskajiem uzņēmējiem — īpaši no NVS valstīm, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem. 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis reinvestētajai peļņai, pilna ES vienotā tirgus piekļuve, eiro valūta un salīdzinoši zemas uzturēšanas izmaksas padara to par nopietnu alternatīvu Igaunijai, Portugālei un Vācijai. Šajā ceļvedī esam apkopojuši visu, kas ārvalstu dibinātājam jāzina — no reģistrācijas līdz ikdienas darbības jautājumiem.
Galvenās atziņas
Ārvalstnieks drīkst būt vienīgais SIA īpašnieks un valdes loceklis — nav nepieciešams vietējais partneris vai rezidents direktors, un dibinātājam nav jādzīvo Latvijā
Reģistrācijas valsts nodeva: €20 (mazkapitāla SIA) vai €75 (standarta SIA, pamatkapitāls no €2 800); paātrinātā izskatīšana (1 darba diena) SIA ar vairākiem dibinātājiem izmaksā 3× valsts nodevu — attiecīgi €60 vai €225 (viena dibinātāja SIA maksā to pašu pamatnodevu)
Kopš 2026. gada 1. janvāra EDS piekļuve pieejama tikai ar drošiem identifikācijas līdzekļiem, taču ārvalstniekiem bez juridiskas saites ar Latviju un bez iespējas iegūt ārvalstnieka eID karti izņēmuma kārtā joprojām ir pieejama piekļuve ar VID izsniegto lietotājvārdu un paroli
Dokumentu parakstīšanai der jebkurš ES eIDAS kvalificēts elektroniskais paraksts — ne tikai Latvijas izsniegts eParaksts vai eID
Standarta UIN režīmā dividendēm nerezidentiem netiek piemērots ieturējuma nodoklis (0%), un peļņa, kamēr tā paliek uzņēmumā, netiek aplikta ar UIN vispār
Kāpēc Latvija 2026. gadā: galvenie ieguvumi
Latvijas pievilcību nosaka vairāki faktori, kas padara to īpaši interesantu starptautiskajiem uzņēmējiem.
0% UIN reinvestētajai peļņai. Kamēr peļņa paliek uzņēmumā un tiek izmantota tā attīstībai, uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Nodoklis (20% standarta režīmā) tiek piemērots tikai peļņas sadales brīdī — izmaksājot dividendes vai veicot nosacīti sadalīto peļņu. Praksē uzņēmums var darboties, augt un paplašināties bez nodokļu ietekmes uz naudas plūsmu.
Pilna ES vienotā tirgus piekļuve. Latvijas SIA dod piekļuvi vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju ES teritorijā bez papildu muitas nodevām vai tirdzniecības barjerām.
100% ārvalstu īpašumtiesības. Ārvalstnieki drīkst būt vienīgie SIA īpašnieki — nav nepieciešams vietējais partneris, nav obligāta prasība pēc rezidenta direktora. Dibinātājam nav jādzīvo Latvijā.
Eiro valūta un Šengenas zona. Latvija ir eirozonā kopš 2014. gada un Šengenas zonā kopš 2007. gada. Tas nozīmē brīvu kapitāla kustību un pārvietošanos Eiropā.
Digitāla pārvaldība. Uzņēmumu reģistrācija notiek tiešsaistē, lielākā daļa nodokļu deklarāciju iesniedzama caur EDS, un valsts pārvalde kopumā ir viena no modernākajām reģionā.
Vai ārvalstnieks drīkst dibināt un vadīt SIA?
Īsā atbilde: jā, pilnībā. Latvijas likumdošana neierobežo ārvalstnieku tiesības dibināt un vadīt SIA.
SIA drīkst dibināt jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no pilsonības vai rezidences valsts. Dibinātājam nav jābūt ES pilsonim, nav jādzīvo Latvijā, un nav nepieciešams vietējais līdzīpašnieks. Arī valdes loceklis drīkst būt ārvalstnieks — gan ES, gan trešo valstu pilsonis.
Obligātās prasības ir tikai divas:
Juridiskā adrese Latvijā. To var nodrošināt ar virtuālā biroja pakalpojumu (no €10–30 mēnesī).
Pamatkapitāls. Minimāli €1 (mazkapitāla SIA) vai €2 800 (standarta SIA).
Svarīga nianse: lai gan likums neprasa rezidenta direktoru, bankas un citi sadarbības partneri praksē var dot priekšroku uzņēmumiem ar vietējo klātbūtni — piemēram, grāmatvedi vai biroju Latvijā.
Reģistrācija soli pa solim ārvalstniekiem
Reģistrācijas process ārvalstniekiem būtībā ir tāds pats kā rezidentiem, taču ir dažas papildu nianses.
1. Nosaukuma izvēle un pārbaude
Pārbaudi nosaukuma pieejamību Uzņēmumu reģistra datubāzē. Nosaukums drīkst būt latīņu alfabētā — angļu valodā vai citā valodā, kas izmanto latīņu burtus.
2. Dokumentu sagatavošana
Nepieciešamie dokumenti ietver:
Pieteikuma veidlapa KR4
Statūti (standarta vai pielāgoti)
Dibināšanas lēmums vai līgums
Valdes locekļa piekrišana amatam
Adreses apliecinājums
Pases kopija (ārvalstnieka identifikācijai)
3. Dokumentu parakstīšana — attālināti vai ar pilnvaru
Ja neatrodies Latvijā, dokumentu parakstīšanai ir vairākas iespējas:
eParaksts, eID karte vai jebkurš cits ES eIDAS kvalificēts elektroniskais paraksts. Nav obligāti jābūt tieši Latvijas izsniegtam eParakstam vai eID — saskaņā ar ES eIDAS regulu kvalificēts elektroniskais paraksts, kas izsniegts jebkurā ES dalībvalstī, jāatzīst par juridiski līdzvērtīgu visās pārējās dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Notariāli apliecināta pilnvara. Vari pilnvarot kādu personu Latvijā (piemēram, juristu vai grāmatvedi), kas parakstīs dokumentus tavā vārdā. Pilnvara jāapliecina pie notāra tavā valstī un jālegalizē (parasti ar apostilu).
Attālināta reģistrācija caur pakalpojumu sniedzēju. Vairāki Latvijas juridisko pakalpojumu sniedzēji piedāvā pilnu attālinātās reģistrācijas pakalpojumu — tu iesniedz dokumentus, viņi nokārto pārējo.
4. Pagaidu bankas konta atvēršana
Pamatkapitāls jāiemaksā pagaidu bankas kontā. Šis solis ārvalstniekiem var būt sarežģītāks — tradicionālās bankas (Swedbank, SEB) var pieprasīt klātienes vizīti vai atteikt, ja nav skaidras saistības ar Latviju. Termiņš ir ļoti individuāls un atkarīgs no bankas, klienta profila un dokumentācijas pilnības — plāno vairākas nedēļas, ne dienas.
Alternatīvas: specializētas finanšu iestādes (LPB Bank), kas strādā ar nerezidentiem, vai fintech risinājumi.
5. Pieteikuma iesniegšana Uzņēmumu reģistrā
Pieteikumu var iesniegt elektroniski UR portālā. Valsts nodeva: €20 (mazkapitāla SIA) vai €75 (standarta SIA, pamatkapitāls no €2 800). Paātrinātā reģistrācija (1 darba diena) SIA ar vairākiem dibinātājiem izmaksā trīskāršu valsts nodevu — attiecīgi €60 vai €225; viena dibinātāja SIA maksā to pašu pamatnodevu.
6. VID reģistrācija
Pēc UR reģistrācijas uzņēmums automātiski tiek reģistrēts VID. Papildus jāreģistrējas kā PVN maksātājam (ja apgrozījums pārsniedz €50 000) un kā darba devējam (ja ir darbinieki).
Bankas konts: godīgais skatījums ārvalstu īpašniekiem
Šī ir joma, kur ārvalstu dibinātāji sastopas ar vislielākajām grūtībām. Latvijas bankas pēdējos gados ir ievērojami pastiprinājušas KYC (pazīsti savu klientu) prasības, un nerezidentu uzņēmumu kontu atvēršana var aizņemt vairākas nedēļas — precīzs termiņš ļoti atšķiras atkarībā no bankas, klienta profila un dokumentācijas kvalitātes, tāpēc labāk plānot ar rezervi, nevis paļauties uz konkrētu nedēļu skaitu.
Galvenās problēmas:
Tradicionālās bankas (Swedbank, SEB) dod priekšroku klientiem ar skaidru saistību ar Latviju — darbiniekiem, biroju, vai vismaz līgumiem ar vietējiem partneriem.
Fintech risinājumi (Revolut Business, Wise) parasti ir ātrāki, taču rūpīgi pārbauda biznesa modeli un var atteikt augsta riska nozarēm.
Bankas salīdzina deklarēto darbības veidu ar faktisko biznesa modeli — neatbilstība noved pie atteikuma vai konta bloķēšanas.
Risinājumi:
Sāc ar fintech (Revolut Business) — parasti ātrāk, ar zemākām prasībām nekā tradicionālajām bankām.
Nodrošini saistību ar Latviju: noslēdz līgumu ar grāmatvedības firmu, noīrē virtuālo biroju ar korespondences pārsūtīšanu.
Sagatavo detalizētu biznesa aprakstu un līdzekļu izcelsmes apliecinājumu — jo skaidrāka dokumentācija, jo lielākas izredzes.
EDS un VID: kā pārvaldīt kā nerezidentam
EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēma) ir obligāta visiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Ārvalstniekiem ir divas iespējas piekļūt EDS:
1. Standarta piekļuve ar e-identitāti. Kopš 2026. gada 1. janvāra EDS piekļuve iespējama tikai ar drošiem identifikācijas līdzekļiem — Smart-ID (kvalificētā versija), eID karte vai eParaksts. Lietotājvārds un parole vairs nav derīgi lielākajai daļai lietotāju.
2. Izņēmums ārvalstniekiem. Ārvalstnieki, kuriem neveidojas juridiska saite ar Latviju un kuriem nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, joprojām drīkst izmantot VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī pēc 2026. gada 1. janvāra. Šis izņēmums ir apstiprināts VID paziņojumos un joprojām ir spēkā — pretēji dažviet sastopamai maldīgai informācijai, ka šī iespēja pilnībā slēgta visiem.
Praktiski: lielākā daļa ārvalstu SIA īpašnieku izmanto grāmatveža starpniecību. Grāmatvedim tiek piešķirts EDS pilnvarojums, un viņš veic visas deklarācijas. Īpašniekam pašam EDS var nebūt vajadzīgs ikdienā, taču ir vērts saglabāt piekļuvi pārskatu saņemšanai.
Avots: VID — No 2026. gada pieslēgšanās VID EDS tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Nodokļu rezidence: kur tu maksā nodokļus?
Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem: ja es dzīvoju ārvalstīs, bet mans SIA ir Latvijā, kur man jāmaksā nodokļi? Atbilde ir atkarīga no vairākiem faktoriem.
Fiziskās personas nodokļu rezidence
Latvija nosaka fiziskās personas nodokļu rezidenci pēc vairākiem kritērijiem:
183 dienu noteikums. Ja uzturies Latvijā 183 dienas vai vairāk jebkurā 12 mēnešu periodā, tu esi Latvijas nodokļu rezidents — neatkarīgi no tavas pilsonības vai citiem apstākļiem.
Deklarētā dzīvesvieta. Ja tava deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, tu esi Latvijas nodokļu rezidents (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrā daļa).
Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība. Piemēram, diplomāts vai cits valsts dienestā norīkots darbinieks.
Svarīgi: Latvija nepiemēro nodokļus, balstoties tikai uz pilsonību (atšķirībā no, piemēram, ASV). Latvijas pilsonis, kurš dzīvo ārvalstīs, nav deklarējis dzīvesvietu Latvijā un neuzturas šeit 183 dienas, parasti nav Latvijas nodokļu rezidents — arī tad, ja strādā attālināti Latvijas uzņēmumam. Ja iesaistītas divas valstis, rezidenci var izšķirt arī divpusējā nodokļu konvencija.
Uzņēmuma nodokļu rezidence
Uzņēmums tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu, ja tas ir vai tam būtu jābūt reģistrētam Latvijā. Latvijas rezidenti uzņēmumi tiek aplikti ar UIN par sadalīto peļņu no visiem pasaules ienākumiem. Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības tiek apliktas tikai par Latvijā gūto peļņu.
Dividendes un IIN ārvalstniekiem
Standarta UIN režīmā (20/80 formula) dividendes tiek apliktas tikai ar UIN uzņēmuma līmenī — fiziskā persona (arī nerezidents) papildu IIN nemaksā. Nav arī dividenžu ieturējuma nodokļa (withholding tax) — 0% neatkarīgi no saņēmēja rezidences valsts.
Alternatīvajā režīmā (15% + 6%) 6% IIN uz dividendēm jāiemaksā Latvijā; vai un kā to var ieskaitīt savas rezidences valstī, nosaka šīs valsts likumi un divpusējā nodokļu konvencija — to pārbaudi ar nodokļu speciālistu.
Startup vīza: ko tā piedāvā un kas var pieteikties
Latvijas startup vīza faktiski ir termiņuzturēšanās atļauja, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem (ārpus ES/EEZ) dzīvot un strādāt Latvijā, attīstot inovatīvu biznesu. Atļauju piešķir uz laiku līdz 3 gadiem. Detalizētu pārskatu par Latvijas startup ekosistēmu, atbalsta programmām un pieteikšanās procesu skaties rakstā Latvijas startup ekosistēma un startup vīza 2026.
Galvenās prasības
Inovatīvs, uz tehnoloģijām balstīts un mērogojams biznesa modelis. Piemēram, SaaS produkti, fintech risinājumi, mākslīgais intelekts, datu analītika, kiberdrošība, dziļās tehnoloģijas, tīrās enerģijas iniciatīvas.
Uzņēmumam jāatbilst jaunuzņēmuma definīcijai. LIAA vērtē, vai plānotā darbība atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un vai ir reāli komercdarbības pasākumi nākamajiem 3 gadiem; kritēriji pieļauj arī gadījumu, kad ārzemnieks jaunuzņēmumu tikai plāno nodibināt.
Finansiālā nodrošinājuma pierādījums. Jāspēj apliecināt iztikas līdzekļus (mēnesī vismaz minimālā alga — 2026. gadā €780 pieaugušajam un 30% no tās bērnam; atļaujai saistībā ar komercdarbību var tikt prasīta divkārša vidējā bruto alga). Precīzu summu un piemērojamo kārtību pārbaudi PMLP pirms pieteikšanās.
Tīra sodāmība un derīga pase (jābūt izsniegtai pēdējo 10 gadu laikā, derīgai vismaz 3 mēnešus pēc atgriešanās).
Priekšrocības
Minimālais ieguldījums kapitālā oficiāli var būt €0 — valsts neprasa konkrētu summu uzņēmumā.
Līdz 5 līdzdibinātāji drīkst pieteikties kopā viena projekta ietvaros.
Brīva pārvietošanās Šengenas zonā.
Iespēja pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai pēc 5 gadiem nepārtrauktas uzturēšanās — nepieciešami arī pietiekami iztikas līdzekļi, latviešu valodas prasme vismaz A2 līmenī un Latvijas kultūras un vēstures kurss (Imigrācijas likuma 31. pants).
Pieteikšanās process
Sagatavo detalizētu biznesa plānu.
Iesniedz biznesa plānu izvērtēšanai LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā) vai autorizētā startup atbalsta organizācijā.
Iziet inovācijas novērtējumu — ekspertu komisija izvērtē biznesa modeļa inovativitāti un mērogojamību un izsniedz apliecinājumu.
Tikai pēc pozitīva LIAA novērtējuma iesniedz uzturēšanās atļaujas pieteikumu PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē) — LIAA apliecinājums ir obligāts priekšnosacījums pieteikumam PMLP, nevis paralēls process.
Darbs ar Latvijas grāmatvedības firmu attālināti
Lielākā daļa ārvalstu SIA īpašnieku nekad fiziski neapmeklē Latviju — visa saziņa ar grāmatvedi notiek attālināti. Mūsdienu Latvijas grāmatvedības firmas tam ir labi pielāgotas.
Kā tas darbojas
Dokumentu aprite. Rēķini un čeki tiek sūtīti elektroniski — e-pastā, caur koplietošanas mapēm (Dropbox, Google Drive) vai specializētās grāmatvedības platformās.
Saziņa. Konsultācijas notiek attālināti — e-pastā, telefoniski vai videozvanos. Daudzas firmas piedāvā atbalstu angļu un krievu valodā — tas ir īpaši svarīgi ārvalstu klientiem.
Bankas konta pārvaldība. Grāmatvedim tiek piešķirtas skatīšanās tiesības internetbankā, lai varētu sekot transakcijām un saskaņot maksājumus.
EDS piekļuve. Grāmatvedis saņem EDS pilnvarojumu un iesniedz visas nodokļu deklarācijas tava uzņēmuma vārdā.
Ko meklēt grāmatvedības firmā
Izvēloties grāmatvedi attālinātam darbam, pievērs uzmanību:
Vai firma ir pieredzējusi darbā ar nerezidentu uzņēmumiem?
Kādās valodās tiek sniegtas konsultācijas? (Angļu, krievu valoda ir minimums.)
Vai pastāv iespēja saņemt vadības atskaites — ne tikai obligātās VID deklarācijas, bet arī saprotamus pārskatus par uzņēmuma finanšu stāvokli?
Kā notiek dokumentu aprite un cik ātri tiek sniegtas atbildes?
Latvija 2026. gadā piedāvā retu kombināciju: ES tirgus piekļuvi, izdevīgu nodokļu režīmu un salīdzinoši vienkāršu reģistrācijas procedūru. Ārvalstu uzņēmējiem tā ir viena no pieejamākajām un stratēģiski izdevīgākajām jurisdikcijām Eiropā — ar nosacījumu, ka dokumentācija ir sakārtota un bankas konta jautājums tiek risināts proaktīvi. Mūsu komanda palīdz ārvalstu dibinātājiem visos posmos — no uzņēmuma reģistrācijas līdz ikdienas grāmatvedībai attālināti. Sazinieties ar mums, vai skatiet mūsu uzņēmumu reģistrācijas pakalpojumus.
Biežāk uzdotie jautājumi — īpaši NVS uzņēmējiem
Vai man vajag vīzu, lai reģistrētu SIA Latvijā?
Nē, SIA reģistrācijai nav nepieciešama vīza. Tu vari reģistrēt SIA attālināti, izmantojot pilnvaroto personu vai elektroniskos parakstīšanas rīkus. Vīza nepieciešama tikai tad, ja vēlies fiziski uzturēties Latvijā.
Vai Krievijas/Baltkrievijas pilsoņi drīkst dibināt SIA Latvijā?
Jā, taču jārēķinās ar pastiprinātu banku uzraudzību un ilgāku izskatīšanas laiku sankciju režīma dēļ. Ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmuma darbība un līdzekļu izcelsme būtu pilnībā caurspīdīga un atbilstu ES sankciju prasībām.
Cik ilgā laikā varu saņemt uzturēšanās atļauju?
Startup vīzas ceļš: biznesa plāna sagatavošana un LIAA inovācijas novērtējums, tad PMLP uzturēšanās atļaujas izskatīšana. Kopējais process bieži aizņem vairākas nedēļas līdz dažus mēnešus, atkarībā no dokumentācijas gatavības un lietas sarežģītības — precīzus, aktuālos termiņus vienmēr pārbaudi LIAA un PMLP. Valdes locekļa uzturēšanās atļaujai (atšķirībā no startup vīzas) nav normatīvi noteikta obligātā gaidīšanas perioda pēc uzņēmuma darbības uzsākšanas, taču Imigrācijas likuma 27. panta 1. daļas 9. punkts (spēkā no 15.09.2026.) paredz termiņuzturēšanās atļauju līdz 2 gadiem ar nosacījumiem: uzņēmumam katrā pārskata gadā jāiemaksā nodokļos vismaz 25 000 eiro un SIA apmaksātajam pamatkapitālam jābūt vismaz 2800 eiro. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli pēc PMLP kritērijiem.
Vai varu izmantot savas valsts nodokļu atvieglojumus?
Tas atkarīgs no divpusējā nodokļu konvencijas starp Latviju un tavu rezidences valsti. Lielākajai daļai ES valstu un daudzām ārpus ES valstīm ir noslēgta konvencija ar Latviju par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu. Konsultējies ar nodokļu speciālistu savā valstī.
Vai dokumentu parakstīšanai obligāti jābūt Latvijas izsniegtam eParakstam?
Nē. Der jebkurš cits ES dalībvalstī izsniegts kvalificēts elektroniskais paraksts (eIDAS regulas ietvaros) — tas Latvijā jāatzīst par juridiski līdzvērtīgu. Ja tāda nav, alternatīva ir notariāli apliecināta un legalizēta pilnvara.
Lasiet arī: uzņēmuma bankas konta atvēršana un juridiskā adrese Latvijā.
Normatīvie avoti un atsauces
Valsts ieņēmumu dienests (VID) — nodokļu reģistrācija un EDS pārvaldība
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) — uzturēšanās atļauju izsniegšana, tostarp startup vīzas process
LIAA / business.gov.lv — atbalsta iespējas uzņēmējiem, tostarp startup vīzas inovācijas novērtējums
Regula (ES) Nr. 910/2014 (eIDAS) — ES regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem, kas nosaka kvalificētu elektronisko parakstu savstarpēju atzīšanu
Grāmatvedības likums — nosaka grāmatvedības kārtošanas prasības Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem neatkarīgi no īpašnieka pilsonības
Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz Uzņēmumu reģistra, VID, PMLP oficiālajiem materiāliem un starptautisko dibinātāju pieredzi.
Komentāri