Latvija 2026. gadā ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajiem ES pieturas punktiem starptautiskajiem uzņēmējiem — īpaši no NVS valstīm, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem. 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis reinvestētajai peļņai, pilna ES vienotā tirgus piekļuve, eiro valūta un salīdzinoši zemas uzturēšanas izmaksas padara to par nopietnu alternatīvu Igaunijai, Portugālei un Vācijai. Šajā ceļvedī esam apkopojuši visu, kas ārvalstu dibinātājam jāzina — no reģistrācijas līdz ikdienas darbības jautājumiem.
Kāpēc Latvija 2026. gadā: galvenie ieguvumi
Latvijas pievilcību nosaka vairāki faktori, kas padara to īpaši interesantu starptautiskajiem uzņēmējiem.
0% UIN reinvestētajai peļņai. Kamēr peļņa paliek uzņēmumā un tiek izmantota tā attīstībai, uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Nodoklis (20% standarta režīmā) tiek piemērots tikai peļņas sadales brīdī — izmaksājot dividendes vai veicot nosacīti sadalīto peļņu. Praksē uzņēmums var darboties, augt un paplašināties bez nodokļu ietekmes uz naudas plūsmu.
Pilna ES vienotā tirgus piekļuve. Latvijas SIA dod piekļuvi vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju ES teritorijā bez papildu muitas nodevām vai tirdzniecības barjerām.
100% ārvalstu īpašumtiesības. Ārvalstnieki drīkst būt vienīgie SIA īpašnieki — nav nepieciešams vietējais partneris, nav obligāta prasība pēc rezidenta direktora. Dibinātājam nav jādzīvo Latvijā.
Eiro valūta un Šengenas zona. Latvija ir eirozonā kopš 2014. gada un Šengenas zonā kopš 2007. gada. Tas nozīmē brīvu kapitāla kustību un pārvietošanos Eiropā.
Digitāla pārvaldība. Uzņēmumu reģistrācija notiek tiešsaistē, lielākā daļa nodokļu deklarāciju iesniedzama caur EDS, un valsts pārvalde kopumā ir viena no modernākajām reģionā.
Vai ārvalstnieks drīkst dibināt un vadīt SIA?
Īsā atbilde: jā, pilnībā. Latvijas likumdošana neierobežo ārvalstnieku tiesības dibināt un vadīt SIA.
SIA drīkst dibināt jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no pilsonības vai rezidences valsts. Dibinātājam nav jābūt ES pilsonim, nav jādzīvo Latvijā, un nav nepieciešams vietējais līdzīpašnieks. Arī valdes loceklis drīkst būt ārvalstnieks — gan ES, gan trešo valstu pilsonis.
Obligātās prasības ir tikai divas:
Juridiskā adrese Latvijā. To var nodrošināt ar virtuālā biroja pakalpojumu (no €10–30 mēnesī).
Pamatkapitāls. Minimāli €1 (mikro SIA) vai €2 800 (standarta SIA).
Svarīga nianse: lai gan likums neprasa rezidenta direktoru, bankas un citi sadarbības partneri praksē var dot priekšroku uzņēmumiem ar vietējo klātbūtni — piemēram, grāmatvedi vai biroju Latvijā.
Reģistrācija soli pa solim ārvalstniekiem
Reģistrācijas process ārvalstniekiem būtībā ir tāds pats kā rezidentiem, taču ir dažas papildu nianses.
1. Nosaukuma izvēle un pārbaude
Pārbaudi nosaukuma pieejamību Uzņēmumu reģistra datubāzē. Nosaukums drīkst būt latīņu alfabētā — angļu valodā vai citā valodā, kas izmanto latīņu burtus.
2. Dokumentu sagatavošana
Nepieciešamie dokumenti ietver:
Pieteikuma veidlapa KR4
Statūti (standarta vai pielāgoti)
Dibināšanas lēmums vai līgums
Valdes locekļa piekrišana amatam
Adreses apliecinājums
Pases kopija (ārvalstnieka identifikācijai)
3. Dokumentu parakstīšana — attālināti vai ar pilnvaru
Ja neatrodies Latvijā, dokumentu parakstīšanai ir vairākas iespējas:
eParaksts vai eID karte. Ja tev ir Latvijas izsniegts eID vai eParaksts, vari parakstīt visu elektroniski.
Notariāli apliecināta pilnvara. Vari pilnvarot kādu personu Latvijā (piemēram, juristu vai grāmatvedi), kas parakstīs dokumentus tavā vārdā. Pilnvara jāapliecina pie notāra tavā valstī un jālegalizē (parasti ar apostilu).
Attālināta reģistrācija caur pakalpojumu sniedzēju. Vairāki Latvijas juridisko pakalpojumu sniedzēji piedāvā pilnu attālinātās reģistrācijas pakalpojumu — tu iesniedz dokumentus, viņi nokārto pārējo.
4. Pagaidu bankas konta atvēršana
Pamatkapitāls jāiemaksā pagaidu bankas kontā. Šis solis ārvalstniekiem var būt sarežģītāks — tradicionālās bankas (Swedbank, SEB) var pieprasīt klātienes vizīti vai atteikt, ja nav skaidras saistības ar Latviju.
Alternatīvas: specializētas finanšu iestādes (LPB Bank), kas strādā ar nerezidentiem, vai fintech risinājumi.
5. Pieteikuma iesniegšana Uzņēmumu reģistrā
Pieteikumu var iesniegt elektroniski UR portālā. Valsts nodeva: €20 (mikro SIA) vai €75 (standarta SIA). Paātrinātā reģistrācija (1 darba diena) — €225.
6. VID reģistrācija
Pēc UR reģistrācijas uzņēmums automātiski tiek reģistrēts VID. Papildus jāreģistrējas kā PVN maksātājam (ja apgrozījums pārsniedz €50 000) un kā darba devējam (ja ir darbinieki).
Bankas konts: godīgais skatījums ārvalstu īpašniekiem
Šī ir joma, kur ārvalstu dibinātāji sastopas ar vislielākajām grūtībām. Latvijas bankas pēdējos gados ir ievērojami pastiprinājušas KYC (pazīsti savu klientu) prasības, un nerezidentu uzņēmumu kontu atvēršana var aizņemt 4–8 nedēļas.
Galvenās problēmas:
Tradicionālās bankas (Swedbank, SEB) dod priekšroku klientiem ar skaidru saistību ar Latviju — darbiniekiem, biroju, vai vismaz līgumiem ar vietējiem partneriem.
Fintech risinājumi (Revolut Business, Wise) ir ātrāki, taču rūpīgi pārbauda biznesa modeli un var atteikt augsta riska nozarēm.
Bankas salīdzina deklarēto darbības veidu ar faktisko biznesa modeli — neatbilstība noved pie atteikuma vai konta bloķēšanas.
Risinājumi:
Sāc ar fintech (Revolut Business) — parasti 2–10 dienas, zemākas prasības.
Nodrošini saistību ar Latviju: noslēdz līgumu ar grāmatvedības firmu, noīrē virtuālo biroju ar korespondences pārsūtīšanu.
Sagatavo detalizētu biznesa aprakstu un līdzekļu izcelsmes apliecinājumu — jo skaidrāka dokumentācija, jo lielākas izredzes.
EDS un VID: kā pārvaldīt kā nerezidentam
EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēma) ir obligāta visiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Ārvalstniekiem ir divas iespējas piekļūt EDS:
1. Standarta piekļuve ar e-identitāti. Kopš 2026. gada 1. janvāra EDS piekļuve iespējama tikai ar drošiem identifikācijas līdzekļiem — Smart-ID (kvalificētā versija), eID karte vai eParaksts. Lietotājvārds un parole vairs nav derīgi lielākajai daļai lietotāju.
2. Izņēmums ārvalstniekiem. Ārvalstnieki, kuriem nav tiesiskas saites ar Latviju un nav iespējas iegūt ārvalstnieka eID karti, joprojām drīkst izmantot VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī pēc 2026. gada 1. janvāra.
Praktiski: lielākā daļa ārvalstu SIA īpašnieku izmanto grāmatveža starpniecību. Grāmatvedim tiek piešķirts EDS pilnvarojums, un viņš veic visas deklarācijas. Īpašniekam pašam EDS var nebūt vajadzīgs ikdienā, taču ir vērts saglabāt piekļuvi pārskatu saņemšanai.
Nodokļu rezidence: kur tu maksā nodokļus?
Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem: ja es dzīvoju ārvalstīs, bet mans SIA ir Latvijā, kur man jāmaksā nodokļi? Atbilde ir atkarīga no vairākiem faktoriem.
Fiziskās personas nodokļu rezidence
Latvija nosaka fiziskās personas nodokļu rezidenci pēc vairākiem kritērijiem:
183 dienu noteikums. Ja uzturies Latvijā 183 dienas vai vairāk jebkurā 12 mēnešu periodā, tu esi Latvijas nodokļu rezidents — neatkarīgi no tavas pilsonības vai citiem apstākļiem.
Pastāvīgā dzīvesvieta. Pat ja uzturies mazāk par 183 dienām, vari tikt uzskatīts par nodokļu rezidentu, ja Latvija ir tava pastāvīgā dzīvesvieta — šeit dzīvo ģimene, tev ir pastāvīgs mājoklis, šeit atrodas tavas galvenās sociālās un ekonomiskās saites.
Nodarbinātības lamatas. Latvijas pilsoņi, kuri strādā attālināti Latvijas uzņēmumā, tiek uzskatīti par nodokļu rezidentiem neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas.
Svarīgi: Latvija nepiemēro nodokļus, balstoties tikai uz pilsonību (atšķirībā no, piemēram, ASV). Latvijas pilsonis, kurš dzīvo ārvalstīs un nestrādā Latvijas uzņēmumā, parasti nav Latvijas nodokļu rezidents.
Uzņēmuma nodokļu rezidence
Uzņēmums tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu, ja tas ir vai tam būtu jābūt reģistrētam Latvijā. Latvijas rezidenti uzņēmumi tiek aplikti ar UIN par sadalīto peļņu no visiem pasaules ienākumiem. Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības tiek apliktas tikai par Latvijā gūto peļņu.
Dividendes un IIN ārvalstniekiem
Standarta UIN režīmā (20/80 formula) dividendes tiek apliktas tikai ar UIN uzņēmuma līmenī — fiziskā persona (arī nerezidents) papildu IIN nemaksā. Nav arī dividenžu ieturējuma nodokļa (withholding tax) — 0% neatkarīgi no saņēmēja rezidences valsts.
Jaunajā alternatīvajā režīmā (15% + 6%): nerezidentu akcionāri parasti maksās tikai starpību starp Latvijas IIN likmi un savas rezidences valsts likmi.
Startup vīza: ko tā piedāvā un kas var pieteikties
Latvijas startup vīza faktiski ir termiņuzturēšanās atļauja, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem (ārpus ES/EEZ) dzīvot un strādāt Latvijā, attīstot inovatīvu biznesu. Atļauju piešķir uz laiku līdz 3 gadiem.
Galvenās prasības
Inovatīvs, uz tehnoloģijām balstīts un mērogojams biznesa modelis. Piemēram, SaaS produkti, fintech risinājumi, mākslīgais intelekts, datu analītika, kiberdrošība, dziļās tehnoloģijas, tīrās enerģijas iniciatīvas.
Uzņēmumam jābūt aktīvi darbojošamies. Tikai idejas stadijas projekti 2026. gadā vairs netiek pieņemti — jāspēj pierādīt reālu tirgus pieprasījumu, jābūt bankas transakcijām un maksājumiem no reāliem klientiem.
Finansiālā nodrošinājuma pierādījums. Bankas kontā jāuzrāda vismaz €8 800 katram pieaugušajam un €2 664 katram bērnam kā dzīvošanas izdevumu segums.
Tīra sodāmība un derīga pase (jābūt izsniegtai pēdējo 10 gadu laikā, derīgai vismaz 3 mēnešus pēc atgriešanās).
Priekšrocības
Minimālais ieguldījums kapitālā oficiāli var būt €0 — valsts neprasa konkrētu summu uzņēmumā.
Līdz 5 līdzdibinātāji drīkst pieteikties kopā viena projekta ietvaros.
Brīva pārvietošanās Šengenas zonā.
Iespēja pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai pēc 5 gadiem.
Pieteikšanās process
Sagatavo detalizētu biznesa plānu.
Iesniedz pieteikumu caur startup atbalsta organizāciju (piemēram, LIAA — Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra).
Iziet inovācijas novērtējumu — ekspertu komisija izvērtē biznesa modeļa inovativitāti un mērogojamību.
Pēc pozitīva novērtējuma iesniedz uzturēšanās atļaujas pieteikumu PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde).
Darbs ar Latvijas grāmatvedības firmu attālināti
Lielākā daļa ārvalstu SIA īpašnieku nekad fiziski neapmeklē Latviju — visa saziņa ar grāmatvedi notiek attālināti. Mūsdienu Latvijas grāmatvedības firmas tam ir labi pielāgotas.
Kā tas darbojas
Dokumentu aprite. Rēķini un čeki tiek sūtīti elektroniski — e-pastā, caur koplietošanas mapēm (Dropbox, Google Drive) vai specializētās grāmatvedības platformās.
Saziņa. Konsultācijas notiek attālināti — e-pastā, telefoniski vai videozvanos. Daudzas firmas piedāvā atbalstu angļu un krievu valodā — tas ir īpaši svarīgi ārvalstu klientiem.
Bankas konta pārvaldība. Grāmatvedim tiek piešķirtas skatīšanās tiesības internetbankā, lai varētu sekot transakcijām un saskaņot maksājumus.
EDS piekļuve. Grāmatvedis saņem EDS pilnvarojumu un iesniedz visas nodokļu deklarācijas tava uzņēmuma vārdā.
Ko meklēt grāmatvedības firmā
Izvēloties grāmatvedi attālinātam darbam, pievērs uzmanību:
Vai firma ir pieredzējusi darbā ar nerezidentu uzņēmumiem?
Kādās valodās tiek sniegtas konsultācijas? (Angļu, krievu valoda ir minimums.)
Vai pastāv iespēja saņemt vadības atskaites — ne tikai obligātās VID deklarācijas, bet arī saprotamus pārskatus par uzņēmuma finanšu stāvokli?
Kā notiek dokumentu aprite un cik ātri tiek sniegtas atbildes?
Biežāk uzdotie jautājumi — īpaši NVS uzņēmējiem
Vai man vajag vīzu, lai reģistrētu SIA Latvijā?
Nē, SIA reģistrācijai nav nepieciešama vīza. Tu vari reģistrēt SIA attālināti, izmantojot pilnvaroto personu vai elektroniskos parakstīšanas rīkus. Vīza nepieciešama tikai tad, ja vēlies fiziski uzturēties Latvijā.
Vai Krievijas/Baltkrievijas pilsoņi drīkst dibināt SIA Latvijā?
Jā, taču jārēķinās ar pastiprinātu banku uzraudzību un ilgāku izskatīšanas laiku sankciju režīma dēļ. Ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmuma darbība un līdzekļu izcelsme būtu pilnībā caurspīdīga un atbilstu ES sankciju prasībām.
Cik ilgā laikā varu saņemt uzturēšanās atļauju?
Startup vīzas ceļš: biznesa plāna sagatavošana un inovācijas novērtējums (4–8 nedēļas), uzturēšanās atļaujas izskatīšana PMLP (līdz 30 dienām paātrinātā procesā vai līdz 90 dienām vispārējā kārtībā). Valdes locekļa atļauja: jāgaida vismaz viens gads pēc uzņēmuma darbības uzsākšanas, lai pierādītu reālu komercdarbību.
Vai varu izmantot savas valsts nodokļu atvieglojumus?
Tas atkarīgs no divpusējā nodokļu konvencijas starp Latviju un tavu rezidences valsti. Lielākajai daļai ES valstu un daudzām ārpus ES valstīm ir noslēgta konvencija ar Latviju par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu. Konsultējies ar nodokļu speciālistu savā valstī.
Latvija 2026. gadā piedāvā retu kombināciju: ES tirgus piekļuvi, izdevīgu nodokļu režīmu un salīdzinoši vienkāršu reģistrācijas procedūru. Ārvalstu uzņēmējiem tā ir viena no pieejamākajām un stratēģiski izdevīgākajām jurisdikcijām Eiropā — ar nosacījumu, ka dokumentācija ir sakārtota un bankas konta jautājums tiek risināts proaktīvi. Mūsu komanda palīdz ārvalstu dibinātājiem visos posmos — no uzņēmuma reģistrācijas līdz ikdienas grāmatvedībai attālināti.
Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada aprīlis. Informācija balstīta uz Uzņēmumu reģistra, VID, PMLP oficiālajiem materiāliem un starptautisko dibinātāju pieredzi.
Komentāri