Grāmatvedība Latvijā (2026): pilns uzņēmēja ceļvedis ar piemēriem

Grāmatvedība Latvijā (2026): pilns uzņēmēja ceļvedis ar piemēriem

Katru gadu Latvijā kāds pieņem darbinieku pēc vecajām algas nodokļu likmēm vai piemēro PVN nepareizai likmju kategorijai. Rezultāts — VID audits, nokavējuma procenti un laiks, kas jāvelta korekcijām. Ne tāpēc, ka likumi būtu neskaidri — bet tāpēc, ka tie mainās biežāk, nekā uzņēmēji tiem seko.

2025. gadā stājās spēkā jaunas IIN likmes. No 2026. gada 1. janvāra EDS iespējams izmantot tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, un rēķini valsts iestādēm (B2G) jau kopš 2025. gada jāsagatavo strukturētā elektroniskā formātā — savukārt e-rēķinu obligātums starp uzņēmumiem (B2B) ir pagarināts līdz 2028. gadam. Šis ceļvedis apkopo visu aktuālo — PVN, algas, UIN, MUN un gada pārskatu termiņi — vienuviet, ar skaitļiem un likumu atsaucēm.

Šis raksts ir informatīvs pārskats un neaizstāj individuālu nodokļu konsultāciju. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no konkrētās situācijas — pirms lēmumu pieņemšanas konsultējieties ar sertificētu grāmatvedi.

Galvenās atziņas

• IIN likme 2026. gadā ir 25,5% ienākumiem līdz €105 300 un 33% virs šī sliekšņa. Vecās 20% un 23% likmes bija spēkā līdz 31.12.2024.

• PVN reģistrācija ir obligāta, ja apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz €50 000.

• UIN Latvijā maksā tikai no dividendēm — reinvestētajai peļņai nodokļa nav.

• MUN maksimālais apgrozījums ir €50 000/gadā, likme 25% no apgrozījuma. SIA to nevar izmantot kopš 2022. gada.

• Solidaritātes nodoklis (maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs) — 25% no ienākumu daļas virs €105 300/gadā; tā ir atsevišķa lieta no papildu IIN 3% likmes, kas piemērojama ienākumiem virs €200 000/gadā.

• Minimālā alga 2026. gadā — €780 bruto/mēnesī.

• Obligātie e-rēķini starp uzņēmumiem (B2B) atlikti līdz 2028. gadam — 2026. gadā tie ir brīvprātīgi; valsts iestādēm (B2G) e-rēķini obligāti jau kopš 2025. gada.

Kas ir grāmatvedība Latvijā un ko tā prasa

Grāmatvedība nav tikai dokumentu kārtošana — tā ir uzņēmuma finanšu stāsts, kas parāda reālo situāciju: cik nopelna, cik iztērē, kādi nodokļi rodas un vai uzņēmums vispār pelna. Bez grāmatvedības uzņēmums nevar juridiski pastāvēt. Galvenais normatīvais akts ir Grāmatvedības likums. Ja vēl neesat reģistrējis uzņēmumu, sāciet ar mūsu ceļvedi Kā reģistrēt SIA Latvijā 2026. gadā.

Latvijā pastāv divi grāmatvedības uzskaites veidi — un to izvēle ietekmē gan darba apjomu, gan iespējas atskaitīt izdevumus:

Trīs institūcijas, kas jāzina:

• VID (Valsts ieņēmumu dienests) — uzrauga nodokļu nomaksu un veic auditus

• UR (Uzņēmumu reģistrs) — reģistrē uzņēmumus, to izmaiņas un publicē gada pārskatus

• EDS (Elektroniskā deklarēšanās sistēma) — platforma, caur kuru iesniedz visas atskaites un deklarācijas

Normatīvie akti, uz ko pamatojas grāmatvedība Latvijā:

Avots: Grāmatvedības likums · PVN likums · UIN likums · Gada pārskatu likums

PVN Latvijā — kā tas darbojas un kad reģistrēties kā PVN maksātājam

PVN ir nodoklis, ko uzņēmums iekasē no klientiem un nodod valstij. Tas nav uzņēmuma ienākums — tā ir tranzīta nauda. PVN maksātājs var atskaitīt piegādātāju rēķinos norādīto PVN kā priekšnodokli, tādējādi maksājot valstij tikai starpību.

Kā tas izskatās praksē: Pakalpojums €1 000 + PVN €210 = klients maksā €1 210. Uzņēmums €210 nenopelna — šī summa nonāk valsts budžetā. Ja savukārt uzņēmums ir iegādājies materiālus par €500 + PVN €105, tas var atskaitīt šos €105 kā priekšnodokli. Valstij faktiski jāieskaita €210 − €105 = €105. Tātad PVN reģistrācija ne tikai rada pienākumus — tā sniedz reālu finanšu priekšrocību uzņēmumiem ar lieliem izdevumiem.

PVN likmes 2026. gadā

Avots: Pievienotās vērtības nodokļa likums

Kad reģistrēties kā PVN maksātājam

PVN reģistrācija kļūst obligāta, ja uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz €50 000 vairumā standarta iekšzemes darījumu. Atsevišķiem darījumu veidiem (piemēram, pakalpojumiem ES klientiem vai noteiktiem pārrobežu darījumiem) PVN reģistrācijas pienākums var rasties agrāk — sk. PVN likuma attiecīgās normas. Slieksni skaita no tā brīža, kad uzņēmums uzsāk darbību — ne no gada sākuma. Tas nozīmē: ja jūnijā dibinātais uzņēmums līdz oktobrim jau ir sasniedzis €50 000 apgrozījumu, reģistrācija ir jāiesniedz nekavējoties.

Brīvprātīga reģistrācija iespējama arī pirms sliekšņa sasniegšanas — piemēram, ja Jūsu klienti ir PVN maksātāji un vēlaties atgūt priekšnodokli par saviem izdevumiem. Plašāk par procesu un dokumentiem lasiet rakstā PVN reģistrācija Latvijā.

Eksports un 0% likme: Eksportam ārpus ES un piegādēm ES PVN maksātājiem piemēro 0% likmi — bet tikai tad, ja partnerim ir derīgs PVN/VAT reģistrācijas numurs. To var pārbaudīt Eiropas Komisijas VIES sistēmā. Ja numura nav vai tas nav derīgs — jāpiemēro 21%.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) — reinvestētā peļņa nav apliekama

Latvijas UIN sistēma ir unikāla Eiropā: nodokli maksā tikai no peļņas, ko izņem no uzņēmuma (dividendēm). Ja peļņa paliek uzņēmumā un tiek reinvestēta — nodokļa nav. Tas padara Latviju par pievilcīgu vietu uzņēmumu attīstībai ilgtermiņā.

Kā tas darbojas praksē: Uzņēmums nopelna €30 000 gadā. Ja nauda paliek uzņēmumā — UIN 0%. Ja īpašnieks izmaksā €10 000 dividendēs — UIN rodas tikai no šiem €10 000. Pārējie €20 000 var brīvi tikt reinvestēti, glabāti vai izmantoti uzņēmuma vajadzībām.

Svarīga nianse — 20/80 aprēķina princips: Daudzi kļūdaini uzskata, ka UIN ir vienkārši 20% no izmaksājamās summas. Realitātē nodokli aprēķina pēc koeficienta 20/80 (jeb 0,25) no neto izmaksas. Ja vēlaties, lai dalībnieks saņemtu €10 000 "uz rokas", uzņēmumam nodoklī jāsamaksā €2 500 (€10 000 × 0,25), un kopējās izmaksas būs €12 500.

Avots: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums

Divi UIN režīmi 2026. gadā

Alternatīvā kārtība var būt izdevīga, ja uzņēmumam ir regulāras, lielas dividenžu izmaksas — taču tai ir specifiski nosacījumi un VID interpretācijas nianses. Pirms izvēles konsultējieties ar grāmatvedi. Plašāku analīzi skatiet rakstā Dividendes vai alga SIA?.

Kad UIN jāmaksā arī bez dividenžu izmaksas

UIN rodas arī gadījumos, kas nav saistīti ar dividendēm: ja uzņēmums izmaksā procentus vai autoratlīdzības saistītām ārvalstu personām, vai ja sniedz finansiālas priekšrocības dalībniekiem ārpus parastās saimnieciskās darbības. Šos gadījumus viegli palaist garām — un VID auditos tiem pievērš uzmanību. Pilnīgu sarakstu sk. UIN likuma 8. pantā.

Algas nodokļi 2026. gadā — kur slēpjas kļūdas

Algas nodokļi ir biežākais kļūdu avots gan jaunos uzņēmumos, gan pie pieredzējušiem uzņēmējiem, kas darbinieku pieņem pirmo reizi. Galvenais iemesls — vēl līdz 2025. gada sākumam Latvijā bija IIN likmes 20% un 23%. No 2025. gada 1. janvāra tās vairs nav spēkā. Jaunā standarta likme ir 25,5%.

Galvenie parametri 2026. gadā

Avots: likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", 15. pants · likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", 18. pants · VID mājaslapa

Kā pareizi aprēķināt IIN: nodokli aprēķina no summas bruto − darbinieka VSAOI, nevis no bruto tieši. Šī nianse pazūd, ja izmanto labu grāmatvedības programmu vai kalkulatoru — bet manuālā aprēķinā to bieži aizmirst.

Visus algas nodokļu jautājumus detalizētāk apskatām rakstā Algas nodokļi darba devējam 2026.

Praktisks piemērs — algas aprēķins no €1 500 bruto

Pieņemsim, ka Marta vada nelielu dizaina studiju un pieņem pirmo darbinieku ar bruto algu €1 500/mēnesī. Kā izskatīsies izmaksas 2026. gadā?

A variants — bez algas nodokļa grāmatiņas (neapliekamais minimums netiek piemērots):

B variants — ar algas nodokļa grāmatiņu (neapliekamais minimums €550/mēn. — tipiskā situācija):

Piezīme: Aprēķins ir vienkāršots demonstrācijas nolūkiem. Precīzu aprēķinu veiciet ar mūsu algas kalkulatoru.

No €1 500 bruto Martas uzņēmums vienmēr maksā €1 853,85 — atšķiras tikai darbinieka neto atkarībā no tā, vai ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Starpība starp A un B variantu — €140,25 neto mēnesī — var būt nozīmīgs arguments darba attiecību sarunās.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) 2026. gadā

MUN ir alternatīvs nodokļu režīms, kas pieejams tikai noteiktiem mazo uzņēmumu veidiem: individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku/zvejnieku saimniecībām un saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām). SIA vairs nevar būt MUN maksātājs — tiesības tika atceltas no 2022. gada 1. janvāra (jaunām SIA — no 2021. gada 1. janvāra). Nodokli maksā no apgrozījuma (ne peļņas) vienotā likmē — 25%. Tas aizstāj IIN un VSAOI no saimnieciskās darbības ienākumiem.

MUN parametri 2026. gadā

Avots: Mikrouzņēmumu nodokļa likums

Kam MUN ir izdevīgs — un kam nē

MUN der uzņēmumiem ar zemu izmaksu daļu: konsultantiem, frizieriem, IT speciālistiem, dizaineriem, kas strādā patstāvīgi. Jo mazāk izmaksu, jo lielāka peļņas daļa paliek, un tad 25% no apgrozījuma var sanākt mazāk nekā vispārējā režīma nodokļi kopā.

Ja galvenais ienākumu avots ir nekustamā īpašuma izīrēšana, MUN parasti nav piemērojams — šim ir savs, atsevišķs 10% paziņotās saimnieciskās darbības režīms, ko aplūkojam rakstā Nekustamā īpašuma iznomāšana — nodokļi un grāmatvedība.

Tomēr ir trīs būtiski ierobežojumi, ko bieži palaiž garām:

1. PVN priekšnodokļa atskaitīšana — MUN režīms pats par sevi nedod īpašus PVN atvieglojumus. Ja MUN maksātājs nav reģistrēts PVN maksātājs, priekšnodokļa atskaitīšana nav iespējama. Reģistrēts PVN maksātājs priekšnodokli var atskaitīt vispārējā kārtībā saskaņā ar PVN likumu. Uzņēmumiem ar lieliem ar PVN apliekamiem izdevumiem MUN parasti nav izdevīgs.

2. Pensijas uzkrājums un sociālās garantijas — MUN režīmā sociālās iemaksas tiek aprēķinātas atšķirīgi, un nākotnes sociālās garantijas (piemēram, pensijas kapitāls vai slimības pabalsti) var būt zemākas nekā vispārējā režīmā.

3. Apgrozījuma pārsnieguma gadījumā nākamajā gadā obligāti jāpāriet uz vispārējo režīmu — un pāreja prasa sagatavošanos.

Gada pārskats un nodokļu deklarācijas — termiņi

Gada pārskats ir finanšu kopsavilkums par gadu: bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats (lielākiem uzņēmumiem) un pielikums. Svarīgi saprast — VID un UR ir divas dažādas institūcijas ar dažādiem termiņiem.

• Finanšu pārskatu iesniedz VID (EDS), nevis UR

• Nodokļu deklarācijas (PVN, UIN, IIN u.c.) iesniedz VID (EDS)

• UR publicē gada pārskatus — bet tā nav nodokļu kontroles iestāde

Piezīme: Ja IK ir reģistrēts PVN maksātājs, tam papildus jāiesniedz PVN deklarācijas VID — ceturkšņa (apgrozījums ≤ €50 000 iepriekšējā gadā) vai ikmēneša (apgrozījums > €50 000). Termiņus vienmēr var pārbaudīt VID/UR aktuālajā informācijā, jo tie periodiski tiek koriģēti.

Avots: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

VID prasības 2026. gadā — ko jaunu jāzina

Elektroniskā identifikācija EDS

No 2026. gada 1. janvāra VID Elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) var pieslēgties tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID (kvalificētā versija — nevis Smart-ID Basic), eID karte, eParaksts, eParaksts mobile vai noteiktu internetbanku autentifikāciju.

VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk drīkst izmantot tikai ārvalstnieki, kuriem neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt Latvijas eID karti.

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un grāmatvežiem savlaicīgi jāpārliecinās, ka:

• EDS lietotājiem ir pieejams kvalificēts autentifikācijas līdzeklis;

• ārpakalpojuma grāmatveži ir korekti pilnvaroti EDS;

• uzņēmuma amatpersonām ir piekļuve EDS arī gadījumos, kad mainās darbinieki vai ārpakalpojuma sniedzēji.

Avots: VID paziņojums par EDS autentifikācijas izmaiņām

E-rēķini — B2G jau obligāti, B2B atlikts līdz 2028. gadam

No 2025. gada 1. janvāra visi rēķini, ko izraksta valsts iestādēm (B2G), jāsagatavo strukturētā elektroniskā formātā (PEPPOL BIS 3.0). Sākotnēji bija plānots, ka no 2026. gada 1. janvāra e-rēķini kļūs obligāti arī darījumos starp uzņēmumiem (B2B) — taču 2025. gada maijā valdība šo termiņu atlika līdz 2028. gada 1. janvārim, jo liela daļa uzņēmumu vēl nebija tehniski gatavi pārejai. B2B e-rēķinu izmantošana līdz 2027. gada beigām ir brīvprātīga (obligāta no 2028. gada 1. janvāra).

Jau tagad ir vērts pārliecināties, vai Jūsu grāmatvedības programma (Moneo, Jumis, Horizon vai cita) atbalsta PEPPOL formātu — lai obligātajai pārejai 2028. gadā nebūtu jāsteidzas pēdējā brīdī.

EDS sadaļā "Nodokļu kontu pārskats" regulāri pārbaudiet parādu vai pārmaksu stāvokli — tas ļauj savlaicīgi pamanīt neatbilstības.

Darīt pašam vai uzticēt speciālistam?

Likums neaizliedz uzņēmuma īpašniekam kārtot grāmatvedību pašam. Praksē gan pašrocīga grāmatvedība bieži rada problēmas, ko vēlāk dārgi labot — ne tāpēc, ka uzņēmēji būtu nesaprātīgi, bet tāpēc, ka prasības mainās un aina ir plata.

Ja izvēlaties ārpakalpojumu, pārliecinieties, ka grāmatvedim ir pieredze Jūsu nozarē, piekļuve EDS ar Jūsu pilnvarojumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Ārpakalpojuma grāmatvežiem Latvijā nepieciešama licence — pirms sadarbības uzsākšanas pārbaudiet licences statusu. Vairāk par izmaksām — rakstā Grāmatvedības cenas mazam uzņēmumam.

Biežākās kļūdas uzņēmumos

Mūsu praksē redzam, ka šīs kļūdas atkārtojas visbiežāk — un tās visas ir novēršamas:

1. IIN aprēķins pēc vecajām likmēm — 20% likme bija spēkā līdz 31.12.2024. No 2025. gada 1. janvāra likme ir 25,5%. Starpība €1 500 bruto algā: aptuveni €74/mēnesī nepareizi aprēķināts nodoklis (5,5% no IIN bāzes €1 342,50 pēc darbinieka VSAOI, pirms neapliekamā minimuma).

2. PVN nepareiza piemērošana — 21% vietā 12% vai otrādi; eksportam un ES piegādēm jābūt 0% (pārbaudiet VAT numuru VIES sistēmā).

3. Dokumentu trūkums — rēķini, čeki, līgumi, pavadzīmes nav noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem. VID auditā tie netiek pieņemti kā pierādījums.

4. Privāto un uzņēmuma izdevumu sajaukšana — neļauj atskaitīt PVN priekšnodokli un rada IIN riskus.

5. Kavētas deklarācijas — pat vienas dienas nokavējums rada nokavējuma procentus (0,05%/dienā) un soda naudu. Izmantojiet VID soda kalkulatoru, lai aprēķinātu potenciālās izmaksas.

6. Nepareiza aktīvu klasifikācija — pamatlīdzekļi (datori, tehnika) tiek norakstīti kā izdevumi, nevis amortizēti pēc nolietojuma grafika.

7. NILLTPFN prasību neievērošana — klientu identifikācija un patiesā labuma guvēja noteikšana ir obligāta. Sods var sasniegt €1 000 000 (kredītiestādēm un finanšu iestādēm — 10% no gada apgrozījuma).

8. Dokumentu glabāšanas termiņu neievērošana — attaisnojuma dokumenti (t. sk. PVN rēķini) jāglabā ne mazāk kā 5 gadus, grāmatvedības reģistri un algu dokumenti — 10 gadus.

Vai kāda no šīm kļūdām attiecas uz Jūsu uzņēmumu? Konsultējam uzņēmumus visā Latvijā — sazinieties ar mums un izvērtēsim situāciju kopā.

Sodi un sankcijas — reālie skaitļi

Piezīme: Sodi ir orientējoši un atkarīgi no pārkāpuma smaguma un lēmuma pieņēmēja. Avoti: likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.² panta 14. daļa; NILLTPFN likuma 78. pants; Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 18. pants; Krimināllikuma 84. un 217. pants; Grāmatvedības likuma 42. pants (1 naudas soda vienība = €5).

Dokumentu glabāšanas termiņi

Papīra dokumentus drīkst pārvērst elektroniskā formā, ja tiek nodrošināta satura lasāmība, aizsardzība pret izmaiņām un process ir dokumentēts (Grāmatvedības likuma 29. pants) — tad oriģinālu drīkst iznīcināt. Avoti: Grāmatvedības likuma 28. pants; PVN likums.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai individuālajam komersantam ir vajadzīga grāmatvedība?

Jā. IK jāveic vienkāršā ieraksta grāmatvedība un jāiesniedz gada ienākumu deklarācija VID līdz 1. jūnijam. Gada pārskats IK nav jāiesniedz — to sagatavo SIA un AS (un iesniedz VID EDS sistēmā, nevis UR).

Kāda ir IIN likme 2026. gadā?

25,5% ienākumiem līdz €105 300/gadā (VSAOI maksimālajai iemaksu bāzei). Virs šī sliekšņa — 33%. Vecās 20% un 23% likmes bija spēkā līdz 31.12.2024. un vairs nav piemērojamas.

Vai pats varu veikt grāmatvedību savam SIA?

Jā, likums to neaizliedz. Taču risks ir augsts, īpaši ja uzņēmumam ir darbinieki, PVN reģistrācija vai darījumi ar saistītām personām. Pat viena kļūda var izmaksāt dārgāk nekā gada grāmatvedības ārpakalpojums.

No kura apgrozījuma obligāta PVN reģistrācija?

€50 000 kalendārajā gadā vairumā standarta iekšzemes darījumu. Atsevišķiem darījumu veidiem (piemēram, ES pakalpojumi vai pārrobežu darījumi) reģistrācijas pienākums var rasties agrāk. Slieksni skaita no uzņēmuma darbības uzsākšanas, ne no gada sākuma.

Cik ilgi jāglabā rēķini un līgumi?

Attaisnojuma dokumentus (rēķinus, līgumus) — ne mazāk kā 5 gadus; PVN rēķinus — 5 gadus no izrakstīšanas dienas. Grāmatvedības reģistrus un algu aprēķinu dokumentus — 10 gadus.

Kas notiek, ja VID atklāj kļūdas?

VID praksē pārbauda vairākus iepriekšējos taksācijas periodus — konkrētais periods atkarīgs no situācijas, pārkāpuma veida un piemērojamajiem noilguma termiņiem. Jāmaksā trūkstošie nodokļi + 0,05%/dienā nokavējuma procenti + soda nauda.

Vai MUN režīmā var atskaitīt PVN priekšnodokli?

MUN režīms pats par sevi nedod īpašus PVN atvieglojumus. Ja MUN maksātājs nav reģistrēts PVN maksātājs, priekšnodokļa atskaitīšana nav iespējama. Reģistrēts PVN maksātājs priekšnodokli var atskaitīt vispārējā kārtībā saskaņā ar PVN likumu.

Kā aprēķina algu Latvijā 2026?

Darba devējs maksā bruto algu + darba devēja VSAOI (23,59%). No darbinieka bruto atskaitās darbinieka VSAOI (10,50%), pēc tam no atlikuma aprēķina IIN (25,5%, piemērojot neapliekamo minimumu, ja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa). Sīkāk sk. sadaļā Praktisks piemērs vai izmantojiet mūsu algas kalkulatoru.

Vai SIA var būt MUN maksātājs?

Nē. Kopš 2022. gada 1. janvāra SIA vairs nevar būt MUN maksātājs (jaunām SIA — no 2021. gada 1. janvāra). MUN režīms pieejams tikai individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku/zvejnieku saimniecībām un fiziskām personām — saimnieciskās darbības veicējiem.

Vai 2026. gadā e-rēķini ir obligāti visiem uzņēmumiem?

Nē. Obligāti tie ir tikai rēķiniem valsts iestādēm (B2G) — kopš 2025. gada 1. janvāra. Obligātums darījumos starp uzņēmumiem (B2B) bija plānots 2026. gadam, taču valdība to atlika līdz 2028. gada 1. janvārim. 2026. gadā B2B e-rēķini ir brīvprātīgi.

Secinājums

Grāmatvedība Latvijā ir loģiska sistēma, ja to uztver kopumā. Vissvarīgākais: dokumentējiet darījumus kārtīgi, ievērojiet deklarāciju termiņus un strādājiet ar aktuālajām likmēm. Kļūdas rodas nevis no ļaunas gribas, bet no novecojušas informācijas vai pārslogotības.

Ja vēlaties aprēķināt algas ar 2026. gada likmēm, izmantojiet mūsu algas kalkulatoru. Par dividenžu vs. algas optimizāciju lasiet Dividendes vai alga SIA?. Par nodokļu režīmu izvēli starp dažādām uzņēmuma formām — SIA vs IK vs pašnodarbinātais. Par UIN 0% sistēmu un reinvestēto peļņu — UIN 0% Latvijā.

Ja Jums ir jautājumi par grāmatvedības prasībām vai vēlaties pārrunāt optimālāko nodokļu režīmu Jūsu uzņēmumam — sazinieties ar mums. Mūsu komanda palīdz orientēties nodokļu jomā un izvēlēties risinājumu tieši Jūsu situācijai.

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz Grāmatvedības likumu, PVN likumu, UIN likumu, likumu par IIN, likumu par valsts sociālo apdrošināšanu, Solidaritātes nodokļa likumu un VID oficiālajiem materiāliem. Raksts sagatavots izglītojošiem nolūkiem — tas nav juridisks vai nodokļu konsultācijas pakalpojums. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no konkrētās situācijas un normatīvie akti var mainīties. Pirms lēmumu pieņemšanas konsultējieties ar sertificētu grāmatvedi vai nodokļu konsultantu.

Normatīvie avoti un atsauces

• Grāmatvedības likums

• Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

• Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

• Pievienotās vērtības nodokļa likums

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums

• Mikrouzņēmumu nodokļa likums

• Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

• VID: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes

• VID paziņojums par EDS autentifikācijas izmaiņām

• VID: E-rēķini