Būvniecības uzņēmumu grāmatvedība — specifiskās nozares īpatnības 2026

Būvniecības uzņēmumu grāmatvedība — specifiskās nozares īpatnības 2026

Būvniecība Latvijā ir viena no regulētākajām un sarežģītākajām nozarēm grāmatvedības ziņā. Apgrieztā PVN maksāšana, apakšuzņēmēju ķēdes, projektu izmaksu sadale, darbu pieņemšanas akti un specifiskās Būvniecības likuma prasības rada vidi, kurā kļūdas maksā ievērojami dārgāk nekā citās nozarēs. 2026. gadā šīs prasības ir kļuvušas vēl stingrākas: minimālā alga būvniecībā ir €1050, pastiprināta kontrole pār apakšuzņēmēju nodokļu samaksu, un no 1. augusta ir spēkā Būvniecības likuma grozījumi, kas atceļ būvkomersantu klasifikāciju un ievieš pakāpenisku būvniecību.

Galvenās atziņas

• PVN apgrieztā maksāšana (PVN likuma 142. pants) būvniecības pakalpojumiem attiecas gan uz ēkām, gan inženierbūvēm, bet tikai starp diviem PVN maksātājiem — nekad starp būvnieku un privātpersonu

• Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir fiksēta summa — €0,36 mēnesī par katru darbinieku, nevis procentuāla likme

• Virsstundu piemaksa (Darba likuma 68. pants) ir vismaz 100% no stundas likmes (kopā dubultā samaksa) — arī būvniecības nozares pašreizējā ģenerālvienošanās (2026–2031) apstiprina šo vispārējo likmi, nevis samazinātu 50%

• Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais limits atkarīgs no būves grupas: 2. grupas būvēm — vismaz €15 000, 3. grupas būvēm — vismaz €150 000 (vai 10% no līguma summas, ja tas ir vairāk)

• No 2026. gada 1. augusta atcelta obligātā būvkomersantu klasifikācija arī publiski finansētiem projektiem

Kāpēc būvniecības grāmatvedība atšķiras no parastās

Parasta SIA grāmatvedība ir lineāra: rēķins klientam, rēķins no piegādātāja, grāmatojums. Būvniecībā šī linearitāte pazūd. Katrs objekts ir atsevišķs finanšu centrs ar savu budžetu, izmaksu struktūru un ieņēmumu grafiku. Apakšuzņēmēji var būt trīs vai četros līmeņos. PVN netiek vienkārši pieskaitīts un atskaitīts — lielākajā daļā darījumu starp PVN maksātājiem to nemaksā vispār, bet deklarācijā tas jāuzrāda abās pusēs.

Turklāt katram būvobjektam ir sava dzīves cikls: iepirkums, līguma slēgšana, projektēšana, būvdarbi, nodošana ekspluatācijā, garantijas periods. Grāmatvedībai jāspēj izsekot izmaksām un ieņēmumiem katrā no šiem posmiem, jo bieži vien maksājumi tiek saistīti ar konkrētiem izpildes procentiem vai darbu pieņemšanas aktiem.

PVN apgrieztā maksāšana būvniecībā — kā tā darbojas

Šis ir svarīgākais būvniecības grāmatvedības elements, bez kura izpratnes nevar darboties neviens būvuzņēmums. Apgrieztā PVN maksāšana (reverse charge) nozīmē, ka PVN par būvniecības pakalpojumiem maksā nevis pakalpojuma sniedzējs, bet gan pakalpojuma saņēmējs. Šis mehānisms tika ieviests, lai novērstu PVN krāpšanas shēmas, kurās apakšuzņēmējs iekasēja PVN no pasūtītāja, bet to valstij nesamaksāja.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. pantu, apgriezto PVN maksāšanu piemēro būvniecības pakalpojumiem — tai skaitā jebkuru būvdarbu veikšanai, kā arī projektēšanas pakalpojumiem, ja tie ietverti kompleksā būvniecības pakalpojuma līgumā. Regulējums attiecas gan uz ēku, gan inženierbūvju būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, remontu, restaurāciju un demontāžu.

Avots: Pievienotās vērtības nodokļa likums

Apgriezto maksāšanu piemēro, ja:

• Abas puses — pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs — ir reģistrētas kā PVN maksātājas Latvijā.

• Pakalpojums ietilpst iepriekš minētajā būvniecības pakalpojumu sarakstā. Šeit ietilpst arī būvkonstrukciju montāža, bet neietilpst patstāvīgi sniegti projektēšanas, arhitektūras pakalpojumi vai būvuzraudzība — ja vien tie netiek sniegti kā daļa no kompleksa būvniecības līguma.

Praksē apgrieztā maksāšana izskatās šādi: būvnieks izraksta rēķinu par €50 000 bez PVN (ar norādi "PVN apgrieztā maksāšana"). Pasūtītājs (arī PVN maksātājs) savā PVN deklarācijā uzrāda šo summu gan kā izejošo PVN (aprēķināto), gan kā priekšnodokli. Budžetā nekas netiek iemaksāts, bet darījums ir deklarēts.

Biežākā kļūda: apgriezto maksāšanu piemēro darījumiem ar PVN nemaksātāju (piemēram, privātpersonu, kas būvē māju). Šādā gadījumā apgriezto maksāšanu NEDRĪKST piemērot — jāpiemēro standarta PVN 21%. Otra biežā kļūda — mēģināt piemērot apgriezto maksāšanu arī pašu materiālu iegādei: materiālus (betonu, stiegrojumu, apdares materiālus) pērk ar standarta PVN 21%, jo apgrieztā maksāšana attiecas tikai uz pašu pakalpojumu (darbu veikšanu), nevis preču piegādi.

Darbu pieņemšanas-nodošanas akti — ieņēmumu atzīšanas pamats

Būvniecībā ieņēmumi netiek atzīti rēķina izrakstīšanas brīdī — tie tiek atzīti pēc darbu izpildes pakāpes. Parasti tas notiek, pamatojoties uz ikmēneša darbu pieņemšanas-nodošanas aktiem, ko paraksta abas puses — būvkomersants un pasūtītājs (vai būvuzraugs).

Aktam jāsatur:

• Objekta nosaukums un adrese

• Pārskata periods (parasti mēnesis)

• Izpildīto darbu apjoms fiziskajās mērvienībās un naudas izteiksmē

• Sadalījums pa darbu veidiem vai tāmēm

• Abu pušu paraksti

Akti ir juridiski saistoši dokumenti, kas apliecina, ka pasūtītājs pieņēmis konkrēta apjoma darbus. Tieši uz aktu pamata tiek izrakstīti rēķini, un tie ir pamats arī PVN piemērošanai un grāmatvedības ierakstiem.

Kavēti vai neparakstīti akti ir viens no lielākajiem finanšu riskiem būvniecībā. Ja akts nav parakstīts, būvnieks nevar izrakstīt rēķinu, un līdz ar to nevar saņemt samaksu. Taču izmaksas (materiāli, algas, apakšuzņēmēji) jau ir radušās — veidojas naudas plūsmas plaisa.

Projektu izmaksu uzskaite — kāpēc standarta grāmatvedība nav pietiekama

Būvniecības uzņēmumam ar vairākiem paralēliem objektiem nepieciešama projektu (pasūtījumu) izmaksu uzskaite. Katram objektam jāspēj noteikt:

• Tiešās materiālu izmaksas: betons, stiegrojums, apdares materiāli, kas iegādāti konkrētam objektam.

• Tiešās darbaspēka izmaksas: strādnieku algas, kas nostrādājuši konkrētajā objektā (jāuzskaita darba laika uzskaites tabulās pa objektiem).

• Apakšuzņēmēju izmaksas: katram apakšuzņēmējam un katram objektam atsevišķi.

• Netiešās izmaksas: būvuzrauga alga, tehnikas noma, elektrība būvlaukumā — jāsadala proporcionāli starp objektiem.

Bez šādas uzskaites nav iespējams noteikt katra objekta rentabilitāti. Un otrādi — ar precīzu uzskaiti var identificēt, kurš objekts nes zaudējumus, kurš — peļņu, un kāpēc.

Algas būvniecībā — minimālā likme, virsstundas un darbaspēka nodokļi

2026. gadā būvniecības nozarē noteikta atsevišķa minimālā alga: €1050 mēnesī (par €270 vairāk nekā vispārējā minimālā alga €780). To nosaka nozares vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas spēkā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim. Būvniecības uzņēmumiem tas nozīmē ievērojami augstākas darbaspēka izmaksas nekā citās nozarēs.

Darba devēja kopējās izmaksas par vienu strādnieku ar minimālo algu:

Darba ņēmēja neto alga (vienkāršots piemērs, ar neapliekamo minimumu €550/mēn.):

Precīzu aprēķinu, ieskaitot nodokļu grāmatiņā deklarētos atvieglojumus, skatiet mūsu algas kalkulatorā.

Virsstundu apmaksa. Saskaņā ar Darba likuma 68. pantu, darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, pienākas piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes — tātad kopā dubultā samaksa (pamatalga + 100% piemaksa). Likums pieļauj samazinātu, ne mazāk kā 50%, piemaksu tikai tad, ja nozares vispārsaistošā ģenerālvienošanās ir paaugstinājusi nozares minimālo algu vismaz par 50% virs valstī noteiktās minimālās algas. Būvniecības nozares pašreizējā (2026.–2031. gada) ģenerālvienošanās šo nosacījumu neizpilda — €1050 ir par ~35% (nevis 50%) augstāka par vispārējo €780 minimālo algu — tāpēc Darba likuma 68. panta trešajā daļā noteiktais nosacījums par 50% piemaksu nav izpildīts un piemērojama standarta 100% piemaksa.

Avots: Darba likums, 68. pants

Turklāt būvniecībā bieži tiek izmantots summētais darba laiks, kas prasa papildu uzskaiti darba laika uzskaites tabulās.

Apakšuzņēmēji un to nodokļu riski

Būvniecībā apakšuzņēmēju ķēdes var būt garas: ģenerāluzņēmējs → apakšuzņēmējs → apakšapakšuzņēmējs. VID šādām ķēdēm pievērš pastiprinātu uzmanību. Ja kāds no apakšuzņēmējiem nesamaksā nodokļus, atbildība var tikt vērsta arī pret ģenerāluzņēmēju.

Solidārā atbildība par nodokļu samaksu ir viena no būtiskākajām riska zonām. Ja ģenerāluzņēmējs zināja vai tam vajadzēja zināt, ka apakšuzņēmējs nenomaksās nodokļus (piemēram, apakšuzņēmējs ir "čaulas" uzņēmums bez darbiniekiem un aktīviem), ģenerāluzņēmējs var tikt saukts pie solidāras atbildības par nesamaksātajiem nodokļiem.

Ieteikumi, kā pasargāt sevi:

• Pārbaudiet apakšuzņēmēja VID nodokļu parādu (publiski pieejama informācija).

• Pārliecinieties, ka apakšuzņēmējs ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā (ja veic būvdarbus, kam nepieciešama reģistrācija).

• Saglabājiet dokumentāciju par visiem apakšuzņēmējiem un pārbaudēm.

• Līgumos iekļaujiet punktu, ka apakšuzņēmējs apliecina savu nodokļu saistību izpildi.

Būvkomersantu reģistrs, civiltiesiskā apdrošināšana un citas obligātās prasības

Būvkomersantu reģistrā jāreģistrējas ikvienam uzņēmumam, kas veic būvdarbus, kuriem nepieciešama būvatļauja. Reģistrāciju veic Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Prasības reģistrācijai:

• Norīkots atbildīgais būvdarbu vadītājs ar atbilstošu izglītību un praksi (reģistrēts Būvspecialistu reģistrā).

• Civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

• Uzņēmumam jāatbilst noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem (pieredze, tehniskie resursi).

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits nav vienota fiksēta summa — tas ir atkarīgs no būves grupas (sarežģītības) un līguma summas:

• 2. grupas būvēm — vismaz €15 000, vai 10% no būvdarbu līguma summas, ja tas ir vairāk.

• 3. grupas būvēm — vismaz €150 000, vai 10% no būvdarbu līguma summas, ja tas ir vairāk.

• Pēc būves nodošanas ekspluatācijā minimālo atbildības limitu drīkst samazināt par 50%.

Piemēram, 3. grupas būvei ar līguma summu €2 000 000, 10% ir €200 000 — tātad šajā gadījumā prasītais minimums ir €200 000, nevis fiksētais €150 000 slieksnis, jo procentu aprēķins pārsniedz to.

Avots: MK noteikumi Nr. 502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"

2026. gada izmaiņas Būvniecības likumā. No 2026. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi, kas atceļ obligāto būvkomersantu klasifikāciju arī publiski finansētiem, ES fondu vai ārvalstu palīdzības finansētiem projektiem — klasifikācija publiskajos iepirkumos kā tāda nebija obligāta jau kopš 2020. gada, taču Būvniecības likums to līdz šim vēl prasīja atsevišķos gadījumos. Grozījumi papildus ievieš iespēju sākt būvdarbus pa posmiem, pirms pilns tehniskais projekts ir pabeigts (ar pašvaldības apstiprinājumu katram posmam 10 darba dienu laikā), lai paātrinātu būvniecības procesus un mazinātu birokrātiju.

Grāmatvedībā jāspēj uzrādīt, ka visi nepieciešamie sertifikāti, licences un apdrošināšanas polises ir spēkā, jo to neesamība var novest pie darbības apturēšanas.

Biežākie VID audita trigeri būvniecībā

VID būvniecības nozari uzrauga īpaši rūpīgi, jo tajā vēsturiski ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Biežākie iemesli, kas piesaista VID uzmanību:

1. Neatbilstības starp darbu aktiem un PVN deklarācijām. Ja apgrieztā maksāšana piemērota darījumiem, kuriem tā nepienākas, vai ja aktos uzrādīts lielāks apjoms nekā deklarācijās.

2. Apakšuzņēmēji bez darbiniekiem. Ja apakšuzņēmējs uzrāda lielus apgrozījumus, bet tam nav neviena darbinieka un tas neiepērk materiālus — pazīme par "čaulas" uzņēmumu.

3. Skaidras naudas algu izmaksa. Būvniecībā vēl joprojām izplatīta prakse — algas skaidrā naudā bez pienācīgas uzskaites. Tas ir tiešs ceļš uz sodu.

4. Darba laika uzskaites trūkums. Ja strādnieki strādā objektā, bet nav darba laika uzskaites tabulu, VID var apšaubīt algu izmaksu un aprēķināt papildu nodokļus.

5. Nepareiza PVN piemērošana materiāliem. Materiālu iegādei nepiemēro apgriezto maksāšanu — tos pērk ar PVN 21%. Bieža kļūda ir mēģināt piemērot reversu arī materiāliem.

Būvniecības grāmatvedība prasa precizitāti, sistemātisku pieeju un dziļu izpratni par nozares specifiku. Apgrieztā PVN maksāšana, projektos balstīta izmaksu uzskaite, darbu pieņemšanas akti un apakšuzņēmēju pārvaldība ir jomas, kurās profesionāla grāmatveža atbalsts nav tikai vēlams — tas ir obligāts. Mūsu komanda palīdz būvniecības uzņēmumiem sakārtot grāmatvedību un izvairīties no dārgākajām kļūdām. Sazinieties ar mums, lai uzzinātu vairāk par mūsu grāmatvedības pakalpojumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai apgriezto PVN maksāšanu piemēro arī darījumiem ar privātpersonu?

Nē. Apgrieztā maksāšana attiecas tikai uz darījumiem starp diviem PVN maksātājiem. Ja pasūtītājs ir privātpersona (piemēram, būvē savu māju), jāpiemēro standarta PVN 21%.

Vai materiālu iegādei piemēro apgriezto PVN maksāšanu?

Nē. Apgrieztā maksāšana attiecas tikai uz pašu būvniecības pakalpojumu (darbu veikšanu), nevis preču (materiālu) piegādi — materiālus pērk ar standarta PVN 21%.

Cik liela ir virsstundu piemaksa būvniecībā 2026. gadā?

Vismaz 100% no stundas likmes (kopā dubultā samaksa), tāpat kā citās nozarēs. Būvniecības nozares pašreizējā ģenerālvienošanās (spēkā 2026.–2031. gadam) apstiprina šo vispārējo likmi — samazināta 50% piemaksa būtu iespējama tikai tad, ja nozares minimālā alga būtu vismaz par 50% augstāka par valsts minimālo algu, bet šobrīd tā nav.

Kāds civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits nepieciešams manam būvuzņēmumam?

Tas atkarīgs no būves grupas: 2. grupas būvēm — vismaz €15 000 (vai 10% no līguma summas), 3. grupas būvēm — vismaz €150 000 (vai 10% no līguma summas). Pēc būves nodošanas ekspluatācijā limitu drīkst samazināt par 50%.

Vai man vēl jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, ja piedalos publiskā iepirkumā?

No 2026. gada 1. augusta obligātā būvkomersantu klasifikācija ir atcelta arī publiski finansētiem projektiem, taču pats Būvkomersantu reģistrs (ko uztur BVKB) joprojām ir obligāts ikvienam, kas veic būvdarbus, kuriem nepieciešama būvatļauja — šīs ir divas dažādas prasības, un klasifikācijas atcelšana neatceļ reģistrācijas pienākumu.

Kā pasargāt savu uzņēmumu no solidārās atbildības par apakšuzņēmēja nesamaksātajiem nodokļiem?

Pārbaudiet apakšuzņēmēja VID nodokļu parādu pirms līguma slēgšanas, pārliecinieties par tā reģistrāciju Būvkomersantu reģistrā (ja nepieciešams), glabājiet dokumentāciju par veiktajām pārbaudēm un iekļaujiet līgumā apakšuzņēmēja apliecinājumu par nodokļu saistību izpildi.

Saistīti raksti: PVN reģistrācija un naudas plūsmas pārvaldība.

Avoti

• Pievienotās vērtības nodokļa likums — 142. pants (apgrieztā maksāšana būvniecības pakalpojumiem)

• Darba likums — 68. pants (virsstundu piemaksa)

• MK noteikumi Nr. 502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"

• VID: Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva

• VID metodiskais materiāls: PVN piemērošana būvniecības pakalpojumiem

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz Pievienotās vērtības nodokļa likumu, Darba likumu, Būvniecības likumu ar 2026. gada grozījumiem, VID oficiālajiem materiāliem un būvniecības nozares ģenerālvienošanos. Pirms lēmumu pieņemšanas iesakām konsultēties ar grāmatvedi vai juristu, jo katra projekta situācija (līguma summa, būves grupa, apakšuzņēmēju skaits) var mainīt konkrētos aprēķinus.