Virsstundu apmaksa Latvijā 2026: likme, uzskaite un darbinieka piekrišana

Virsstundu apmaksa Latvijā 2026: likme, uzskaite un darbinieka piekrišana

Projekta termiņš tuvojas, un darbinieks piekrīt palikt vēl divas stundas, lai to pabeigtu. Šķiet vienkārši — bet Darba likums šai situācijai izvirza vairākas konkrētas prasības, kuras, ja netiek ievērotas, var kļūt par problēmu gan Valsts darba inspekcijas pārbaudē, gan strīdā ar darbinieku.

Virsstundu regulējums Latvijā ir precīzāks, nekā daudzi domā — ne tikai apmaksas likme, bet arī tas, vai virsstundas vispār drīkst pieprasīt, cik daudz un kā tās jāuzskaita.

Galvenās atziņas

• Virsstundu darbs jāapmaksā vismaz 100% apmērā virs parastās stundas/dienas likmes — ja vien ar darbinieku vai koplīgumā nav noteikta augstāka likme.

• Zemāka likme (bet ne mazāka par 50%) drīkst būt tikai gadījumā, ja nozares ģenerālvienošanās paaugstinājusi nozares minimālo algu vismaz par 50% virs valstī noteiktā minimuma.

• Virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā (bez vienošanās — tikai likumā noteiktos izņēmuma gadījumos), un tas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, rēķinot pārskata periodā, kas nepārsniedz 4 mēnešus.

• Naudas piemaksu var aizstāt ar apmaksātu atpūtas laiku, ja par to vienojas — parasti jāizmanto 1 mēneša laikā.

Pamatlikme — vismaz dubultā samaksa

Darba likuma 68. pants nosaka skaidru pamatprincipu: par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā darbiniekam pienākas piemaksa ne mazāka par 100% no viņa noteiktās stundas vai dienas algas likmes (vai veiktā darba akorda vienības cenas). Vienkāršāk sakot — virsstundas maksā vismaz dubultā, nekā parastais darba laiks.

Darba likuma 68. panta pirmā daļa: „Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”

Avots: Darba likums, 68. pants

Šī likme ir minimums, nevis fiksēta prasība — darba koplīgums vai individuālais darba līgums var noteikt augstāku piemaksu, bet nekad zemāku par likumā noteikto (izņemot vienu konkrētu izņēmuma gadījumu, skat. zemāk).

Kad likme drīkst būt zemāka par 100%

Darba likuma 68. panta trešā daļa paredz vienu šauru izņēmumu: ja nozarē noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās, kas paaugstina attiecīgās nozares minimālo darba algu vai stundas tarifa likmi vismaz par 50% virs valstī noteiktā minimuma, ģenerālvienošanās var noteikt virsstundu piemaksu, kas nav mazāka par 50%.

Praksē šis izņēmums attiecas uz ierobežotu skaitu nozaru, kur pastāv šāda ģenerālvienošanās — un tikai tad, ja tā tiešām paredz vismaz 50% paaugstinājumu. Piemēram, 2026. gadā būvniecības nozares ģenerālvienošanās šo nosacījumu neizpilda (nozares minimālā alga €1 050 ir ap 35%, nevis 50% virs €780), tāpēc tur piemēro pamata 100% likmi. Ja jūsu uzņēmums neietilpst nozarē ar šādu vienošanos, jums vienmēr piemēro pamata 100% likmi.

Kad virsstundas vispār drīkst pieprasīt

Virsstundu darbs nav darba devēja vienpusējas gribas jautājums. Darba likuma 136. panta otrā daļa nosaka, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā. Praksē ieteicams rakstveidā skaidri fiksēt, par kādu virsstundu darbu puses ir vienojušās. Bez darbinieka rakstveida piekrišanas virsstundu darbu drīkst noteikt tikai trīs izņēmuma gadījumos (136. panta trešā daļa): - ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; - lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu sekas, kas ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; - lai noteiktā laikā pabeigtu steidzamu, iepriekš neparedzētu darbu. Projekta termiņš, par kuru bija zināms jau iepriekš, parasti nav „iepriekš neparedzēts” darbs — tad vajadzīga rakstveida vienošanās. Ja izņēmuma gadījumā virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, turpmākajam darbam vajadzīga Valsts darba inspekcijas atļauja, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama vai Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli (136. panta ceturtā daļa). Personas, kas jaunākas par 18 gadiem, virsstundu darbā nodarbināt aizliegts.

Turklāt pastāv laika ierobežojums: virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas septiņu dienu periodā, rēķinot pārskata periodā, kas nav garāks par 4 mēnešiem. Tas nozīmē — atsevišķā nedēļā virsstundu var būt vairāk, ja tas tiek līdzsvarots ar mazāku slodzi citās nedēļās tā paša pārskata perioda ietvaros.

Avots: Darba likums, 136. pants

Summētais darba laiks — virsstundas nosaka pārskata periodā

Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks (Darba likuma 140. pants), virsstundas nevērtē pa atsevišķām dienām vai nedēļām. Par virsstundu darbu uzskata darbu, ko darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika (140. panta piektā daļa). Garāka maiņa vai intensīvāka nedēļa pati par sevi vēl nenozīmē apmaksājamas virsstundas — to var izlīdzināt īsākas maiņas citās tā paša pārskata perioda dienās.

Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, pārskata periods ir viens mēnesis; darba līgumā var vienoties par periodu līdz 3 mēnešiem, koplīgumā — līdz 12 mēnešiem. Tāpēc virsstundu skaitu un piemaksu galīgi var aprēķināt tikai pēc pārskata perioda beigām, salīdzinot faktiski nostrādātās stundas ar normālo darba laiku šajā periodā. Arī ar summēto darba laiku aizliegts strādāt ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Avots: Darba likums, 140. pants

Alternatīva naudai — apmaksāts atpūtas laiks

Darba devējs un darbinieks var vienoties aizstāt naudas piemaksu ar apmaksātu atpūtas laiku, proporcionāli nostrādātajām virsstundām. Šis atpūtas laiks jāpiešķir:

• parastā gadījumā — 1 mēneša laikā pēc virsstundu nostrādāšanas;

• ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks — nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā.

Šī iespēja var būt izdevīga abām pusēm — darbiniekam, kurš vēlas elastīgāku laika plānojumu, un darba devējam, kurš izvairās no tiešas naudas piemaksas, taču tā prasa skaidru vienošanos un dokumentāciju.

Darba laika uzskaite — obligāts pienākums

Darba likuma 137. pants uzliek darba devējam pienākumu precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādāto darba laiku, atsevišķi norādot:

• kopējo nostrādāto laiku,

• virsstundu darbu,

• nakts darbu,

• darbu nedēļas atpūtas laikā,

• darbu svētku dienā,

• dīkstāves laiku.

Avots: Darba likums, 137. pants

Šī nav formalitāte — Valsts darba inspekcijas pārbaudē vai strīdā ar darbinieku tieši pēc šīs uzskaites vērtē, vai virsstundas ir apmaksātas pareizi un vai nav pārsniegti likumā noteiktie ierobežojumi. Darbiniekam ir tiesības pašam vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto uzskaiti (137. panta trešā daļa).

Praktisks piemērs

Pieņemsim, ka darbiniekam Pēterim ir noteikta stundas likme €10/h un parastais (nesummētais) darba laiks. Kādā nedēļā viņš pēc rakstveida vienošanās nostrādā 6 virsstundas.

Ja Pēteris strādātu nozarē, kur ir spēkā ģenerālvienošanās ar vismaz 50% nozares minimālās algas paaugstinājumu, un darba devējs izvēlētos piemērot minimāli pieļaujamo pazemināto likmi, aprēķins mainītos:

Svarīgi atcerēties — šī pazeminātā likme ir izņēmums, ko drīkst piemērot tikai tad, ja faktiski pastāv atbilstoša nozares ģenerālvienošanās. Bez tās vienmēr piemēro pamata 100% likmi.

Biežākās kļūdas

• Pieprasīt virsstundas bez rakstiskas darbinieka piekrišanas. Pat ja darbinieks mutiski piekrīt palikt ilgāk, bez rakstiskas formas darba devējs riskē ar pārkāpumu.

• Piemērot pazemināto 50% likmi bez pamata. Šī likme ir pieejama tikai konkrētu nozaru ģenerālvienošanās gadījumā — to nevar piemērot "pēc noklusējuma".

• Neuzskaitīt virsstundas atsevišķi no kopējā darba laika. Darba likuma 137. pants prasa atsevišķu uzskaiti, ne tikai kopējo nostrādāto stundu summu.

• Aizmirst par 8h/7 dienu vidējo ierobežojumu. Pat ar darbinieka piekrišanu virsstundu apjomam ir laika limits, kas jārēķina pārskata perioda ietvaros, nevis nedēļu pa nedēļai izolēti.

• Skaitīt virsstundas pa nedēļām, ja noteikts summētais darba laiks. Tad virsstundas ir tikai tas, kas pārsniedz normālo darba laiku visā pārskata periodā — tās nosaka perioda beigās.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai darbinieks var atteikties strādāt virsstundas?

Parasti jā — ja nav rakstveida vienošanās, darba devējs nevar pieprasīt virsstundu darbu, izņemot Darba likuma 136. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Kāda ir minimālā virsstundu piemaksa?

Vismaz 100% no darbinieka noteiktās stundas vai dienas algas likmes — praktiski tas nozīmē vismaz dubultu samaksu par virsstundu darba laiku.

Vai piemaksu var aizstāt ar brīvdienu?

Jā, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas. Atpūtas laiks jāpiešķir 1 mēneša laikā (vai līdz 3 mēnešiem, ja piemēro summēto darba laiku).

Vai pastāv gada maksimālais virsstundu stundu skaits?

Likumā noteiktais galvenais ierobežojums ir vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, rēķinot pārskata periodā līdz 4 mēnešiem — nevis atsevišķs fiksēts gada maksimums.

Kad drīkst piemērot pazeminātu, 50%, virsstundu likmi?

Tikai tad, ja nozarē noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās, kas paaugstina nozares minimālo algu vismaz par 50% virs valsts noteiktā minimuma.

Vai darba laika uzskaite ir obligāta visiem darbiniekiem?

Jā. Darba devējam jāuzskaita katra darbinieka nostrādātais laiks, atsevišķi norādot virsstundas, nakts darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā, kā arī dīkstāves laiku.

Kas notiek, ja virsstundas netiek apmaksātas pareizi?

Tas var kļūt par pamatu Valsts darba inspekcijas pārbaudei un darbinieka sūdzībai, kā arī izraisīt pienākumu piemaksāt starpību ar iespējamām papildu sekām darba devējam.

Secinājums

Virsstundu regulējums Latvijā prasa uzmanību trīs līmeņos — pareizā apmaksas likme, darbinieka rakstiska piekrišana un precīza uzskaite. Pamatlikme (vismaz 100%) attiecas uz lielāko daļu uzņēmumu; pazeminātā 50% likme ir izņēmums, kas pieejams tikai konkrētās nozarēs ar spēkā esošu ģenerālvienošanos. Skaidra iekšējā kārtība virsstundu pieprasīšanai un uzskaitei pasargā uzņēmumu gan no darba strīdiem, gan no inspekcijas pārbaudes riskiem.

Precīzam algas aprēķinam, ietverot virsstundu piemaksas, izmantojiet mūsu algas kalkulatoru.

Saistīti raksti

Skatiet arī: algas nodokļi darba devējam, slimības lapa — kā strādā A un B lapa, algu izmaiņas un minimālā alga 2026. gadā un būvniecības uzņēmumu grāmatvedība (nozare, kuras pašreizējā ģenerālvienošanās virsstundu likmi nesamazina).

Normatīvie avoti un atsauces

• Darba likums, 68. pants

• Darba likums, 136., 137. un 140. pants

Nepieciešama palīdzība darba laika un virsstundu uzskaites kārtošanā? Sazinieties ar mums — palīdzēsim izveidot pareizu, likumam atbilstošu procesu.

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz Darba likumu. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un neaizstāj individuālu juridisku vai grāmatvedības konsultāciju. Konkrēta nozares ģenerālvienošanās spēkā esamība jāpārbauda individuāli — konsultējieties ar speciālistu.