Nodokļu izmaiņas 2026. gadā Latvijā — viss, kas mazajam uzņēmumam jāzina

Nodokļu izmaiņas 2026. gadā Latvijā — viss, kas mazajam uzņēmumam jāzina

2026. gads Latvijas nodokļu sistēmā ienesis vairākas būtiskas pārmaiņas — dažas no tām uzņēmējiem nāks par labu, citas prasīs pielāgošanos. Jaunais alternatīvais UIN režīms, algu nodokļu sliekšņu maiņa, PVN izmaiņas pārtikai un grāmatām, kā arī akcīzes nodokļa kāpums — tas viss tieši ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šajā rakstā esam apkopojuši svarīgākās izmaiņas un praktiskus ieteikumus, kā tām sagatavoties.

Galvenās atziņas

• No 2026. gada 1. janvāra pieejams jauns, brīvprātīgs alternatīvais UIN/IIN režīms dividendēm (15% + 6%) — bet reālā starpība pret standarta 20% UIN pilnīgas peļņas sadales gadījumā ir tikai ap 0,1 procentpunktu, nevis vairāki procentpunkti.

• Minimālā alga: €740 → €780/mēn (būvniecībā €1 050); neapliekamais minimums: €510 → €550/mēn.

• MUN apgrozījuma slieksnis ir €50 000/gadā — nevis €100 000, kā dažkārt maldīgi min.

• Samazinātā 12% PVN likme pārtikas pamatproduktiem (maize, piens, mājputnu gaļa, olas) ir pagaidu, spēkā tikai no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

• Akcīzes nodoklis tabakai kāpj no 1. janvāra, stipram alkoholam — no 15. marta (šie ir divi dažādi datumi dažādām produktu grupām).

Jaunais alternatīvais UIN/IIN režīms (15% + 6%)

Līdz šim Latvijā darbojās unikāla sistēma: uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) 20% apmērā tika maksāts tikai peļņas sadales brīdī, un fiziskās personas no dividendēm papildus nemaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kopējais nodokļu slogs veidoja 20% no sadalāmās bāzes.

No 2026. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, ir iespēja izvēlēties alternatīvu režīmu: 15% UIN uzņēmuma līmenī, izmaksājot dividendes (aprēķina no bāzes: sadalītā peļņa ÷ 0,85), un papildus 6% IIN, ko ietur no dividendēm izmaksas brīdī.

Svarīga nianse par reālo nodokļu slogu: ja salīdzina abus režīmus uz vienādas kopējās izmaksu bāzes (t.i., cik uzņēmumam kopā jāatvēl, lai dalībnieks saņemtu noteiktu summu), starpība starp standarta 20% UIN un alternatīvo 15%+6% režīmu pilnīgas peļņas sadales gadījumā ir minimāla — aptuveni 20,0% pret 20,1%. Piemēram, ja uzņēmums izmanto tieši €100 000 kopējos resursus dividendēm un nodokļiem: standarta režīmā dalībnieks saņem €80 000 (UIN €20 000 papildus), alternatīvajā — dalībnieks saņem €79 900 (UIN €15 000 + IIN €5 100). Tātad izvēle starp režīmiem reti kad ir izšķiroša pati par sevi — svarīgāki ir citi faktori (skat. zemāk).

Izvēle ir brīvprātīga un tiek izdarīta katrā taksācijas periodā (mēnesī), kurā aprēķina dividendes, iesniedzot šī perioda UIN deklarāciju — nav iespējams vienlaikus piemērot abas likmes vienām un tām pašām dividendēm.

Kad alternatīvais režīms ir izdevīgs?

Alternatīvā režīma reālās priekšrocības parasti slēpjas nevis pašā nodokļu likmē, bet citur:

• Ārvalstu investoriem, kuri savā rezidences valstī (atkarībā no tās noteikumiem un nodokļu konvencijas) var ieskaitīt Latvijā samaksāto 6% IIN un tādējādi samazināt tur maksājamo nodokli.

• Uzņēmumiem ar regulāru, prognozējamu peļņas sadali, kuriem vienkāršāka plānošana ar fiksētu, atsevišķi uzrādītu IIN daļu var būt ērtāka administratīvi.

Savukārt, ja uzņēmums peļņu galvenokārt reinvestē, standarta režīms (20% UIN tikai sadales brīdī) joprojām ir izdevīgāks — nodoklis tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiešām tiek izmaksāta.

Avots: UIN likuma 4.2 pants

Alternatīvais režīms attiecas arī uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu

Tā kā UIN Latvijā tiek maksāts tikai peļņas sadales (nevis nopelnīšanas) brīdī, uz balansē uzkrātās iepriekšējo gadu peļņas sadali attiecas tā gada noteikumi, kurā notiek sadale — nevis tā gada, kurā peļņa nopelnīta. Tas nozīmē: ja uzņēmumam ir uzkrāta nesadalīta peļņa no iepriekšējiem gadiem, to arī 2026. gadā var sadalīt, izvēloties jauno alternatīvo režīmu (15% UIN + 6% IIN).

Minimālā alga: €740 → €780

Minimālā mēneša darba alga 2026. gadā ir palielināta no €740 līdz €780 mēnesī. Būvniecības nozarē (vispārsaistošā ģenerālvienošanās) minimālā alga noteikta €1 050 apmērā.

Šīs izmaiņas ietekmē:

• Darba devējus, kuri nodarbina darbiniekus ar minimālo algu — palielinās gan bruto algas izmaksas, gan VSAOI.

• Pašnodarbinātos un IK — pieaug obligātās minimālās VSAOI iemaksas (€780 × 31,07% = €242,35 mēnesī vispārīgajā gadījumā; nekustamā īpašuma apsaimniekošanai piemēro citu, 26,59% likmi).

• SIA valdes locekļus. Svarīgi precizēt: valdes locekļa atlīdzība vienmēr ir ar algas nodokli apliekama, taču pienākums aprēķināt VSAOI vismaz no minimālās algas (t.s. domājamais ienākums) rodas tikai tad, ja vienlaikus izpildās abi nosacījumi — uzņēmumā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas jau saņem vismaz minimālo algu, un attiecīgā mēneša apgrozījums pārsniedz piecu minimālo algu apmēru (2026. gadā — €3 900). Šis pienākums nav atkarīgs no tā, vai valdes loceklim ir formāls darba līgums, vai tā ir viņa "vienīgā darba vieta" — tie ir nepareizi vienkāršojumi, kas dažkārt sastopami internetā.

Avots: likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Neapliekamais minimums: €510 → €550

No 2026. gada 1. janvāra fiksētais neapliekamais minimums visiem algu saņēmējiem ir palielināts no €510 līdz €550 mēnesī.

Tas nozīmē, ka no algas €550 apmērā IIN netiek ieturēts. Praksē tas palielina neto algu par aptuveni €8–10 mēnesī atkarībā no bruto algas lieluma.

Plānots, ka 2027. gadā neapliekamais minimums pieaugs līdz €570, bet 2028. gadā saglabāsies €570 līmenī (ar iespējamu pārskatīšanu).

PVN izmaiņas no 2026. gada

Samazinātais PVN 12% pārtikai — pagaidu, ne pastāvīgs

No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam (uz vienu gadu) Latvijā darbosies samazināta PVN 12% likme atsevišķiem pārtikas produktiem. Sarakstā iekļauti:

• Svaiga vai dzesēta mājputnu gaļa (saldēta gaļa likmē neietilpst)

• Termiski neapstrādātas mājputnu olas (čaumalās)

• Govs, kazas vai aitas piens (izņemot UHT pienu)

• Maize un pamata maizes izstrādājumi

Svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem 12% likme darbojas jau kopš 2018. gada un tiek atkārtoti gadu no gada pagarināta — pēdējais pagarinājums plānots līdz 2028. gadam. Tas vairs nav "pilotprojekts" šaurā nozīmē, drīzāk pastāvīgi atjaunots samazinātās likmes režīms.

Pēc 2027. gada 30. jūnija maize, piens, mājputnu gaļa un olas automātiski atgriežas pie standarta 21% likmes, ja vien netiek pieņemts jauns pagarinājums.

Pārējiem pārtikas produktiem — gaļas pārstrādes izstrādājumiem, saldumiem, dzērieniem, restorānu ēdieniem — joprojām piemēro standarta 21% PVN likmi.

Uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas tirdzniecībā vai ražošanā, ir būtiski savlaicīgi atjaunināt kases sistēmas un rēķinu veidnes, lai pareizi nodalītu 12% un 21% likmei pakļautos produktus.

Avots: LV portāls — no 1. jūlija stājas spēkā PVN samazinātā likme pārtikas pamatproduktiem

PVN 5% grāmatām — sašaurināts valodu loks

No 2026. gada 1. janvāra samazinātā PVN 5% likme grāmatām, presei un citiem izdevumiem vairs netiek piemērota publikācijām krievu valodā. 5% likme saglabājas tikai izdevumiem:

• latviešu, latgaliešu un lībiešu valodā;

• ES, EEZ, Šveices, ES kandidātvalstu un OECD oficiālajās valodās.

Visas pārējās publikācijas (tostarp krievu valodā) tiek apliktas ar standarta 21% PVN.

Akcīzes nodokļa izmaiņas 2026. gadā

Svarīgi neputrot divus dažādus datumus — tabakai un alkoholam izmaiņas stājas spēkā dažādos brīžos.

Tabaka — no 1. janvāra

No 2026. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem palielināts par papildu 5 procentpunktiem. Piemēram, minimālais nodokļa līmenis 1000 cigaretēm pieaudzis no €171,90 līdz €197,70.

Alkohols — no 15. marta

No 2026. gada 15. marta spēkā stājies straujāks akcīzes nodokļa kāpums stiprajam alkoholam — +€15 par 100 litriem absolūtā spirta. Vīnam akcīzes nodoklis pieaug no €134 līdz €148 par 100 litriem. Alum pieaugums ir mērenāks — no €9,80 līdz €10,58 par hektolitru/grādu.

Nākamais būtiskais kāpums plānots 2028. gada 1. martā, kad akcīzes likmes pieaugs visiem alkoholisko dzērienu veidiem, ieskaitot alu.

Avots: VID — aktualitātes akcīzes preču apritē no 2026. gada

Citi akcīzes nodokļi

2026. gadā palielināti arī dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa apmēri. Savukārt no 2028. gada plānots paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, tostarp enerģijas dzērieniem.

Citas būtiskas izmaiņas

• Transfercenu dokumentācija — no 2026. gada pilna apjoma transfercenu dokumentācija (lokalizācijas fails) jāiesniedz VID tikai pēc pieprasījuma 30 dienu laikā. Taču vienlaikus ieviesta prasība ik gadu elektroniski iesniegt standartizētu kontrolēto darījumu pārskatu (KDP), ja darījumi ar saistītajām pusēm pārsniedz €250 000. KDP jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, nevis tikai pēc pieprasījuma.

• Procentu atskaitīšanas ierobežojumi (thin capitalization) — paplašināts to finansējuma avotu loks, kuriem nepiemēro parāda un pašu kapitāla attiecības ierobežojumu. Tas atvieglo piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem ārpus banku sektora.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) atgādinājums 2026. gadam

MUN likme jau kopš 2024. gada ir vienota 25% no apgrozījuma (iepriekš bija progresīva 15–25% skala atkarībā no apgrozījuma apmēra) — tas pats par sevi 2026. gadā nemainās, taču ir vērts atgādināt, jo šo joprojām bieži jauc.

Svarīgi pareizi atcerēties MUN apgrozījuma slieksni: tas ir €50 000/gadā (sakrīt ar PVN reģistrācijas slieksni), nevis €100 000, kā dažkārt maldīgi min. Darbinieku skaita ierobežojuma MUN un IK gadījumā nav.

Ja strādājat kā mikrouzņēmums, pārbaudiet, vai joprojām atbilstat kritērijiem (apgrozījums līdz €50 000/gadā). Ieteicams konsultēties ar grāmatvedi par pāreju uz vispārējo režīmu, ja MUN kļūst neizdevīgs — noderēs arī mūsu SIA vs IK vs pašnodarbinātais salīdzinājums.

Izmaiņu kalendārs — kad kas stājas spēkā

Praktisks piemērs: standarta vai alternatīvais UIN režīms?

Pieņemsim, ka SIA "Konsultants" dalībnieks ir viena fiziska persona, un uzņēmums 2026. gadā nolēmis sadalīt visu €50 000 peļņu dividendēs.

Šajā piemērā, kur dalībnieks vēlas saņemt tieši €50 000, abi režīmi iznāk praktiski vienādi (~€78 starpība par labu standarta režīmam), taču galvenā izšķirtspēja praksē nāk no citiem faktoriem (iespējamais ārvalstu investora nodokļu kredīts, administratīvā ērtība), nevis pašas likmes.

Precīzu savas situācijas aprēķinu vari veikt ar mūsu dividenžu kalkulatoru.

Kas uzņēmējiem jādara tagad

1. Pārskati algu budžetu. Ja tev ir darbinieki, pārliecinies, ka algas atbilst jaunajam minimumam €780 (vai €1 050 būvniecībā). Pārrēķini VSAOI izmaksas ar mūsu algas kalkulatoru.

2. Izvērtē UIN režīmu. Ja tavi dalībnieki ir tikai fiziskas personas un plāno sadalīt peļņu, aprēķini, kurš režīms — standarta 20% vai alternatīvais 15%+6% — ir izdevīgāks tavai situācijai. Konsultējies ar grāmatvedi — starpība parasti ir mazāka, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena.

3. Pielāgo PVN uzskaiti. Ja darbojies pārtikas vai grāmatniecības nozarē, atjauno kases sistēmas, rēķinu veidnes un preču klasifikāciju atbilstoši jaunajām PVN likmēm — un atceries, ka 12% likme pārtikai ir pagaidu.

4. Seko līdzi akcīzes izmaiņām. Alkohola un tabakas tirgotājiem jārēķinās ar augstākām iepirkuma cenām un attiecīgi jāpielāgo mazumtirdzniecības cenas — ņem vērā, ka tabakai un alkoholam ir dažādi spēkā stāšanās datumi.

5. Neaizmirsti par transfercenu prasībām. Ja tev ir darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem virs €250 000, nodrošini, ka transfercenu dokumentācija ir pieejama un 12 mēnešu laikā pēc gada beigām jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats (KDP).

6. Pārskati mikrouzņēmuma statusu. Ja strādā MUN režīmā, pārliecinies, ka apgrozījums nepārsniedz €50 000/gadā un ka 25% likme tev joprojām ir izdevīga.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man ir jāpāriet uz alternatīvo UIN režīmu?

Nē, tas ir brīvprātīgi. Lielākajai daļai uzņēmumu, kas pilnībā sadala peļņu, starpība starp abiem režīmiem ir neliela — izvēli izdara katrā taksācijas periodā (mēnesī), kurā aprēķina dividendes, iesniedzot UIN deklarāciju.

Vai jaunā 12% PVN likme pārtikai paliks spēkā arī 2028. gadā?

Nē, ja vien netiks pieņemts jauns pagarinājums — šī konkrētā likme (maizei, pienam, mājputnu gaļai, olām) ir noteikta tikai uz vienu gadu, līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Kāpēc valdes loceklim jāmaksā VSAOI no minimālās algas, ja viņš faktiski nesaņem atalgojumu?

Tas notiek tikai tad, ja vienlaikus izpildās divi nosacījumi: uzņēmumā nav cita darbinieka ar minimālo algu, un mēneša apgrozījums pārsniedz €3 900. Ārpus šiem gadījumiem šāda pienākuma nav.

Vai minimālās algas kāpums ietekmē arī pašnodarbinātos?

Jā — pašnodarbinātā VSAOI iemaksu bāze ir piesaistīta minimālajai algai, tāpēc obligātā minimālā iemaksa pieaug līdz ar to.

Kur var sekot līdzi turpmākām nodokļu izmaiņām?

Iesakām regulāri pārbaudīt VID un Finanšu ministrijas oficiālās lapas, kā arī mūsu bloga nodokļu sadaļu — atjauninām rakstus, kad stājas spēkā jauni grozījumi.

Nodokļu izmaiņas 2026. gadā kopumā vērtējamas kā mēreni labvēlīgas mazajam biznesam — algu sliekšņu celšana palielina darba spēka izmaksas, taču jaunais UIN režīms paver elastīgākas dividendu izmaksas iespējas, īpaši ārvalstu investoriem, kaut arī pati likmju starpība ir mazāka, nekā bieži tiek prezentēts. Mūsu komanda palīdz uzņēmējiem orientēties šajās pārmaiņās un pieņemt izsvērtus lēmumus. Sazinies ar mums.

Lasiet arī: UIN 0% uz reinvestēto peļņu un alternatīvais režīms un algu izmaiņas un minimālā alga 2026.

Normatīvie avoti un atsauces

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums — 3. panta piektā daļa, 4.² pants (alternatīvais režīms)

• Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" — pārejas noteikumu 197. punkts (neapliekamais minimums)

• Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" — VSAOI likmes

• Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra noteikumi Nr. 680 — minimālā mēneša darba alga 2026. gadā

• Pievienotās vērtības nodokļa likums — 41. un 42. pants (samazinātās likmes), pārejas noteikumu 48. punkts (12% likme no 01.07.2026. līdz 30.06.2027.)

• Mikrouzņēmumu nodokļa likums — 4. un 6. pants (apgrozījuma slieksnis un likme)

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz Saeimā pieņemtajiem grozījumiem un VID oficiālajiem materiāliem.