Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2027. gadā: kas īsti mainījies?

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2027. gadā: kas īsti mainījies?

Ja esat darba devējs, jums šī nodeva jau ir pazīstama — tā parādās katru mēnesi blakus VSAOI pārskatam, un lielākā daļa uzņēmēju to vienkārši maksā, nedomājot dziļāk. 2026. gada 11. septembrī "Latvijas Vēstnesī" publicēti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka šīs nodevas apmēru 2027. gadam. Daudzi grāmatveži un uzņēmēji, ieraugot ziņu par jauniem noteikumiem, uzreiz meklē — vai nu nāksies maksāt vairāk?

Galvenās atziņas

• Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumi Nr. 533 nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadam — likme paliek 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, nemainīga jau kopš eiro ieviešanas 2014. gadā (pēc būtības — kopš 2006. gada).

• Nodevu maksā visi darba devēji par katru darbinieku, ar kuru pastāv darba tiesiskās attiecības — izņemot sezonas laukstrādniekus, par kuriem maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli.

• Nodeva jāaprēķina un jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam, kopā ar VSAOI pārskatu.

• Iekasētā nauda nonāk Darbinieku prasījumu garantiju fondā, kas aizsargā darbiniekus, ja darba devējs kļūst maksātnespējīgs.

• Jaunie noteikumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Kas ir uzņēmējdarbības riska valsts nodeva

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir neliela, bet obligāta ikmēneša maksa, ko darba devējs maksā par katru savu darbinieku. Tās mērķis nav papildināt valsts budžetu vispārīgi — nauda ir mērķēta un nonāk Darbinieku prasījumu garantiju fondā (DPGF), ko administrē Maksātnespējas kontroles dienests, kas savukārt darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Fonda uzdevums ir vienkāršs, bet svarīgs: ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un nespēj samaksāt darbiniekiem algu, atlaišanas pabalstu vai citas ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas summas, darbinieki var vērsties pie maksātnespējas procesa administratora, un fonds sedz šīs prasības noteiktā apmērā. Citiem vārdiem — šī nodeva ir kolektīvs "drošības spilvens" visiem Latvijas darbiniekiem, ko finansē darba devēji kopā.

Nodevas tiesiskais pamats ir likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kura 6. panta ceturtā daļa uzdod Ministru kabinetam ik gadu ar atsevišķiem noteikumiem apstiprināt nodevas apmēru nākamajam gadam.

Avots: likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"

Kas tieši mainījies 2027. gadam

Īsā atbilde — praktiski nekas. Jaunie Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumi Nr. 533 saglabā to pašu likmi, kas bijusi spēkā jau vairāk nekā desmit gadus pēc kārtas.

Ja paskatās uz nodevas vēsturi ilgākā laika periodā, redzams, ka tā pēdējo reizi pēc būtības mainīta jau 2006. gadā:

2014. gadā, ieviešot eiro, 0,25 latu likme tika pārrēķināta pēc oficiālā kursa (1 EUR = 0,702804 Ls) un noapaļota līdz €0,36 — tā ir tehniska pārrēķina, nevis satura izmaiņa. Kopš tā laika likme ir palikusi tieši tāda pati katru gadu, tostarp arī 2017., 2019., 2020., 2022., 2023., 2025. un 2026. gadā, un tagad apstiprināta arī 2027. gadam. Citiem vārdiem — reāla likmes izmaiņa pēdējo reizi bija pirms gandrīz 20 gadiem.

Ministru kabinets katru gadu izvērtē, vai Darbinieku prasījumu garantiju fondam pietiek līdzekļu paredzamo prasību segšanai, un tikai tad, ja aprēķini rāda nepieciešamību, likme tiek mainīta. Pēdējās desmitgadēs fonda finansiālā situācija ir bijusi stabila, tāpēc likme paliek nemainīga — tas ir labas prognozējamības signāls uzņēmējiem, nevis birokrātiska formalitāte, ko var ignorēt.

Vienīgais, kas patiesībā mainās, ir tas, ka noteikumi formāli tiek pieņemti no jauna katram gadam — jo iepriekšējā gada noteikumi zaudē spēku līdz ar gada maiņu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja likme paliek tāda pati, darba devējam nav pamata pieņemt, ka nodeva turpinās automātiski — tā vienmēr tiek apstiprināta no jauna.

Kam jāmaksā šī nodeva un kad ir izņēmumi

Nodevu aprēķina un maksā darba devējs, nevis darbinieks — tā nekad netiek ieturēta no darbinieka algas, atšķirībā, piemēram, no IIN vai darbinieka VSAOI daļas. Nodeva jāaprēķina par katru darbinieku, ar kuru pastāv darba tiesiskās attiecības pārskata mēnesī, neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu slodzi, ir uz nenoteiktu vai noteiktu laiku, vai atrodas, piemēram, atvaļinājumā.

Vienīgais izņēmums: darbinieki, par kuriem darba devējs maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (15%, bet ne mazāk kā €0,70 par darba dienu) — par šiem darbiniekiem uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā, jo viņu darba tiesiskās attiecības ietilpst atsevišķā, jau īpaši regulētā režīmā.

Praksē tas nozīmē: ja jums ir kaut viens darbinieks ar standarta darba līgumu, nodeva jāmaksā par viņu katru mēnesi, kamēr darba attiecības turpinās — pat ja alga tajā mēnesī bijusi minimāla vai darbinieks bijis slimības lapā.

Kā un kad jāmaksā

Nodevas administrēšana ir integrēta VSAOI (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) sistēmā, tāpēc atsevišķu deklarāciju tai nav jāgatavo:

1. Nodevu aprēķina par katru mēnesi, kurā pastāvējušas darba tiesiskās attiecības.

2. Summu norāda darba devēja ziņojumā (VSAOI pārskatā), ko iesniedz VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).

3. Nodeva jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam — tas ir tas pats datums, kad jāveic VSAOI iemaksas, tāpēc lielākajai daļai darba devēju tas jau iekļaujas esošajā maksājumu ciklā un nerada papildu administratīvo slogu.

Ja neesat pārliecināti, kā šī nodeva parādās jūsu VSAOI pārskatā, vai vēlaties pārliecināties, ka esat to pareizi iekļāvuši ikmēneša algas nodokļu aprēķinā, iesakām paskatīties mūsu rakstu par algas nodokļiem darba devējam, kur skaidrojam visu ikmēneša nodokļu ainu vienuviet.

Kur nonāk iekasētā nauda

VID iekasētās nodevas summas katru mēnesi, līdz 25. datumam, ieskaita Darbinieku prasījumu garantiju fondā, kas ir Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas daļa (19.01.10.00). Šis process ir automātisks un darba devējam nekādā veidā tieši neietekmē — jūs samaksājat nodevu VID, un tālāko sadali starp fondu un valsts budžetu nodrošina pati sistēma.

Reizi ceturksnī VID sagatavo pārskatu Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai par darba devēju un darbinieku skaitu, aprēķinātajiem un faktiski iekasētajiem ieņēmumiem — tas ļauj katru gadu izvērtēt, vai nodevas likme ir jāmaina.

Praktisks piemērs

Pieņemsim, ka SIA "Ozolvēji" nodarbina piecus darbiniekus ar standarta darba līgumiem un vienu sezonas laukstrādnieku vasaras mēnešos.

SIA "Ozolvēji" katru mēnesi VSAOI pārskatā uzrāda un līdz nākamā mēneša 23. datumam samaksā €1,80 — summa, kas praksē ir niecīga jebkuram uzņēmumam, bet, tāpat kā ar visiem VID maksājumiem, kavējums var radīt nokavējuma naudu (0,05% dienā no nesamaksātās summas, ne vairāk kā 40% no parāda). Par visiem termiņiem un iespējamajiem sodiem plašāk lasiet rakstā par VID termiņiem un sodiem.

Biežākās kļūdas

• Nodevas neiekļaušana jaunu darbinieku pieņemšanas budžetā. Kaut arī summa ir maza, tā ir daļa no kopējām darbaspēka izmaksām — ja plānojat pieņemt pirmo darbinieku, noderēs mūsu ceļvedis par pirmā darbinieka pieņemšanu darbā.

• Pieņēmums, ka nodeva turpinās automātiski. Tā kā noteikumi katru gadu tiek pieņemti no jauna, ieteicams reizi gadā pārliecināties, ka jūsu algu grāmatvedības programmatūra izmanto aktuālo likmi.

• Sajaukšana ar solidaritātes nodokli vai citām VSAOI komponentēm. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir atsevišķs, neliels maksājums — tā nav daļa no 23,59% darba devēja VSAOI likmes un neietekmē darbinieka algas aprēķinu.

FAQ

Vai uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ietekmē darbinieka neto algu?

Nē. Šo nodevu pilnībā sedz darba devējs no saviem līdzekļiem, un tā nekādā veidā neietekmē darbinieka bruto vai neto algas aprēķinu.

Vai nodeva jāmaksā arī par valdes locekli, kuram nav darba līguma?

Ja ar valdes locekli pastāv darba tiesiskās attiecības (darba līgums), nodeva jāmaksā tāpat kā par jebkuru citu darbinieku. Ja valdes loceklis atlīdzību saņem uz pilnvarojuma līguma pamata, nodevas piemērošana jāpārbauda pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 533 formulējuma un ar savu grāmatvedi — pilnvarojuma līgums pats par sevi nav darba tiesiskās attiecības.

Kas notiek, ja darba devējs nesamaksā šo nodevu laikā?

Piemēro tos pašus VID nokavējuma noteikumus, kas attiecas uz VSAOI iemaksām — nokavējuma naudu 0,05% dienā no nesamaksātās summas (ne vairāk kā 40% no parāda), līdz parāds tiek nokārtots.

Vai pašnodarbinātajam vai individuālajam komersantam bez darbiniekiem šī nodeva jāmaksā?

Nē. Nodevu maksā tikai par personām, ar kurām pastāv darba tiesiskās attiecības. Ja jums nav neviena darbinieka, nodeva jums nav aktuāla.

Kāpēc likme jau vairākus gadus paliek 0,36 eiro?

Tāpēc, ka Darbinieku prasījumu garantiju fondā ir pietiekami līdzekļi paredzamo darbinieku prasību segšanai — Ministru kabinets katru gadu izvērtē fonda bilanci un maina likmi tikai tad, ja aprēķini rāda šādu nepieciešamību.

Kur var pārbaudīt, vai nodeva korekti norādīta manā VSAOI pārskatā?

VSAOI pārskatu sagatavo un iesniedz VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja neesat pārliecināti par EDS lietošanu, noderēs mūsu skaidrojums Kas ir EDS.

Secinājums

Jaunie Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadam nemaina neko būtisku ikdienas praksē — likme paliek 0,36 eiro mēnesī par darbinieku, tāpat kā iepriekšējos gados. Tomēr tas ir labs iemesls reizi gadā pārskatīt, vai visi ar darbinieku saistītie mazie nodokļi un nodevas ir korekti iekļauti jūsu algas grāmatvedībā — jo īpaši, ja gada laikā mainījies darbinieku skaits vai algu grāmatvedības risinājums. Ja vēlaties, lai par šādām izmaiņām seko līdzi kāds cits, nevis jūs paši starp klientu tikšanās un rēķinu izrakstīšanu, sazinieties ar mums — mēs sekojam līdzi visām normatīvo aktu izmaiņām, lai jums tas nebūtu jādara pašiem.

Normatīvie avoti un atsauces

• Likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (6. panta ceturtā daļa)

• Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumi Nr. 533, "Latvijas Vēstnesis", 2026, Nr. 175

Vai jūsu uzņēmuma algas grāmatvedība ir kārtībā, ietverot arī visas mazās, bet obligātās nodevas? Sazinieties ar Balansis — palīdzēsim sakārtot visu, sākot no VSAOI pārskatiem līdz gada pārskatam.

Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada septembris. Informācija balstīta uz likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumiem Nr. 533 par 2027. gadu. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un neaizstāj individuālu nodokļu konsultāciju. Katra uzņēmuma situācija ir atšķirīga — pirms lēmumu pieņemšanas konsultējieties ar grāmatvedi vai nodokļu speciālistu.